Re ku vēl...
- ”Pelnrušķīte un kristāla kurpīte” (nosaukumu spēlei gan pasaka pašās beigās, savādāk tas nodod spēles knifu). Ļoti tematiska. Savāc vairākus pārus (nu ne mazāk par 7). Vēlams, lai pāros nav kopā reālie pāri, jo tiem atrisinājums būtu pārāk viegls. Vajag attiecīga skaita necaurspīdīgus maisiņus, piemēram, nelielos melnos miskastes maisiņus. Vēlama dziesma - Lapčenoka «Pelnrušķīte» ('Taču šonakt manā pilī visi logi gaiši spīd....). Sākumā visi vienkārši dejo. Tad apstājas mūzika un pāri nostājas vienā rindā viens otram pretī. Tad veči aizgriežas un aiztaisa acis. Pa to laiku dāmas samet čupā visas labās kājas kurpes, bet kreisās kājas kurpes ieliek maisiņos un noslēpj aiz muguras. Tad veči griežas riņķī un pielasa no kaudzes, viņuprāt, attiecīgo savas partneres kurpi. Tā to velk kājā, tad izņem no maisiņa otru un arī velk kājā. Deja turpinās. Balvas saņem tie pāri, kuri dejo ar abām vienādām kurpēm!
-
''Vāveres". Vajadzīgi daudz cilvēku, lai izdotos, teiksim 5-6 pāri vismaz. Iekšējais aplis - vīrieši, ārējais - sievietes. Vīrieši ir koki, sievietes - vāveres. Vāveres dejo pa apli pulksteņa rādītāja virzienā, bet koki - otrādi, kad mūzika beidzas, vāveres lec virsū kokiem, bet viena vāvere ir lieka. Tas koks, kuram virsū ir divas vāveres izstājas no spēles ar to vāveri, kura uzleca pēdēja. Spēle beidzas, kad ir palikusi viena vāvere un viens koks - tie ari ir uzvarētāji. Vēl piebilde, īpaši jautri ir, ja mūzika ir rokenrols vai kas tamlīdzīgs.
-
Nepieciešamas lietas - metamais kauliņš, šokolāde, nazis un dakšiņa, cepure, šalle, saulesbrilles (var arī citus atribūtus) Dalībnieki sēž aplī un met kauliņu. Kam uzkrīt 6, tas uzliek cepuri utt., ar nazi un dakšiņu nogriež gabaliņu šokolādes un apēd. T.i., ja tikmēr jau cits nav 6 uzmetis. Līdzko nākošais uzmet 6, visu atribūtiku atdod tam. Līdzīgi var spēlēt, šokolādes vietā ņemot pudeli un glāzīti, ko jāpaspēj ieliet un izdzert.
- Intelektuālākai publikai: dzejoļu rakstīšana ar aizlocīšanu. Visiem vajag papīra lapas un rakstāmos. Katrs uzraksta lapas augšā vienu dzejas rindiņu, visviens - savu vai spertu (var arī no populāras dziesmas. Pieņemsim, es uzrakstu: "Sidrabiņa lietiņš lija". Aizloka rakstīto ciet, uz nolocītas maliņas uzraksta pēdējo vārdu, šeit - "lija". Padod pa apli pa vienu dalībnieku uz priekšu. Tad apskatās jaundabūto lapu. Turpmāk raksta pa 2 rindiņām: vienu, kas atskaņojas ar doto vārdu, otru - kas turpina iesākto domu, bet neatskaņojas. Pieņemsim, ka mans blakussēdētājs raksta: "Mildai bikses pilnas bija Un, kad nāca kaimiņ Jurka," aizloka atkal ciet, augšā raksta: "Jurka", padod atkal uz priekšu. Tā turpina, kamēr lapa pilna. Noslēgumā atkal raksta tikai vienu rindiņu - ar atskaņu uz doto vārdu. Un tad visus jaunradītos šedevrus atloka un nolasa.
Komentāri
Mans komentārs: