Cāļa atpūta

Cepu, cepu kukulīti,

Citu lielu, citu mazu.

Brauksim ciemos, dosim bērniem!

Kurš mazāks - tam mazāku,

Kurš lielāks - tam lielāki.

Ja tie bērni neēdīs, ēdīsim paši

- Ņamm, ņamm, ņamm!

Viru, viru putriņu

- Trīs milti katlā.

Šim došu, tam došu,

Tam - nekā.

Sitam, sitam plaukstiņas,

Dos mums pieniņu,

Ja nedos pieniņu,

Dos mums putriņu,

Ja nedos putriņu,

Dos - karašiņu.

Jājam, jājam mēs ar zirgu,

Ja tas kritīs - ņemsim citu;

Soļiem, soļiem, soļiem,

Rikšiem, rikšiem, rikšiem,

Aulekšiem! Aulekšiem! 

Pieci vilki vilku vilka

Pa slidenu ezeriņu;

Otri pieci brīnījās,

Kā tie pieci stīvējās.

Ķizi, ķizi, kaziņa,

Dod man pieniņu!

Tu man pieniņu

– Es tev sieniņu

Nāk kaza ragainā,

Nāk kaza badīties;

Kas pienu nedzēra,

Kas putru neēda

– To sabadīja, to pabadīja.

Jānis gāja zaķi ķert

Uz to lielo bērzu birzi:

Pārnāk Jānīt’s raudādams

– Zaķis pieri sabadījis.

Kāpēc raudi, maziņais?

Zaķī’ts pieri sabadīja?

Nāks, nāks mednieks,

Šaus, šaus zaķīti (tas gan pabriesmīgi)

Šaus, šaus zaķīti

Par bērniņa badīšanu.

Kucēniņi: ņiku, ņeku;

Kazlēniņi: miku, meku;

Kaķīt’s mala: murrā, murr;

Pīlīt’ gāja: peku, peku;

Vista teica: kur, kur, kur.