Cāļa atpūta

Es no tā visa saveidoju kaut ko tādu, ko pati atceros, lai arī bez atskaņām, bērns tak nezin, ka atskaņām jābūt .Es viņam skaitu apmēram tā -Ejam mēs pa mežu aši

Aši aši knaši knaši (kājiņas tiek kustinātas kā ejot)

Priekšā liela liela kaudze (ar kājām uztaisam lielu riņķi; domāta sniega kaudze, ne kā citādi).

Kājiņas maziņas maziņas (saliecam kājiņas celīšos un piespiežu klāt pie vēderiņa, puikam dikti patīk)

Kā mēs tiksim kaudzei pāri?

Spersim lielus lielus soļus (ar kājām kustības kā braucot ar riteni)

Tā mēs tiksim kaudzei pāri

Uff, tikām kaudzei pāri (atvieglota nopūta un kāju iztaisnošana)

Atkal varam iet pa mežu

Aši aši knaši knaši (atkal kustina kājiņas kā ejot)

Vīrs noklausījies līdz tai lielajai kaudzei, noskaidrojis, ka tā domāta sniega kaudze, ieteica savu versiju - to kaudzi ar kājām izspārdīt. Izmēģināju - ar kājām taisījām tādas spārdīšanas kustības, vispirms ar kreiso kāju strauja kustība uz labo pusi, tad ar labo kāju - uz kreiso pusi, un tā tik ilgi, kamēr kaudze izspārdīta, puikam tad ir baigi jautri  laikam jau vīrieša cilvēks zin labāk, kas puisietim varētu patikt.

Iesūtīja Marsie