Cāļa atpūta

Krustvecāku meklējumi

• Kristībās pieaicināt krustvecākus ir laba tradīcija, bet ne obligāta. Ja krustvecākus aicina, tad tiem ir jābūt iesvētītiem, draudzei piederošiem ļaudīm, JO - krustvecāki ir baznīcas amats, kurā mācītājs kristību norisē ieceļ att. baznīcas locekļus. Šī amata uzdevums ir būt par baznīcas pārstāvjiem kristāmā ģimenē. Ja attiecīgu kandidātu nav, tad labāk neapgrūtināt radus un draugus, resp. likt uzņemties to, ko tie nevar pildīt.
• Ļoti gribu nokristīt bērniņu baznīcā, pati ticu Dievam un jūtu, ka tas ir jādara. Bet ir viens šķērslis - bērna tēvs ir kategoriski pret!!! Viņš saka, ka tas neko nedos un Dievs bērnam arī neko nedos, tikai vecāki var dot visu, arī svētību. Saka, kad bērns paaugsies, lai pats izvēlas, grib viņš to vai ne. Viņš netic Dievam. Es esmu optimiste, bet viņš - reālists. Bez viņa ziņas būtu ļoti nesmuki, pat aizliegti to darīt. Pierunāt viņu nekādi nevaru. Es pati neesmu kristīta un tagad man ļoti, ļoti gribētos nokristīties un man ir žēl, ka mani mazu vecāki nebija nokristījuši. Jums jautāt gribēju - vai esmu apmāta ar tām kristībām vai arī patiešām kā māte jūtu, ka manam bērniņam tas ir vajadzīgs??
• Bērnu var nokristīt arī vecvecāki, ja vecāki iebilst vai nav kristīti. un nav nekādu problēmu arī vienam no vecākiem to izdarīt, ja vien viņš pats ir kristīts un iesvētīts. Tā, ka - droši vien sāc ar to, ka izej pati iesvētes mācību, nokristies un iesvēties, un tad varēsi arī bērniņu nokristīt. un varbūt pa to laiku arī vīrs būs domas mainījis - pastāsti viņa, kā tu jūties un kāpēc tu tā domā.
• Ja kāds (tēvs vai vienalga kurš) būtu kategoriski pret, es tik un tā nokristītu. Galu galā, reizēm ir grūti atrast diplomātisku risinājumu ar cilvēku, kurš ir TIK kategorisks un maniem "par" argumentiem (kurus es kā kristiete varētu viņam piestādīt) nevarētu likt pretī pilnīgi neko, izņemot ietiepīgu un kategorisku "nē". Kristīt savu bērnu ir mans pienākums un tādējādi es izpildu Dieva novēlējumu, un neviens uz pasaules man nevarētu likt šķēršļus. Ekstremālos gadījumos nokristīt bērnu var arī pati mamma, vecmāte vai jebkurš cits kristietis (piem, Lutera katehismā pat ir aprakstīta šāda procedūra) un neviens to vairs nespēj atcelt. Ir taisnība, ka jebkurš bērns pieder Dievam, arī bez kristīšanas. Tomēr, Kristus ir teicis "Laidiet bērniņus pie manis un neliedziet tiem", kas ir aicinājums cilvēkiem nelikt šķēršļus bērna saiknei ar Dievu, bet aktīvi to vēl stiprināt. Un, manuprāt, tieši kristība ir tas, ko mēs vēl papildus varam darīt savu bērnu labā šai ziņā. Nezinu par citām ticībām, bet luterāņi mazo var nokristīt arī tad, ja to vēlas tikai viens no vecākiem, kas ir kristīts un iesvētīts, svarīgāk lai krustvecāki ir kristīti un iesvētīti. Tas, ka bērna vecāki nav laulāti (pat ne oficiāli reģistrējuši laulību) NAV šķērslis bērniņa no kristīšanai!

Mīļās meitenes kādi ir krustvecāku pienākumi? Mīļot, rūpēties ja vecāku nav klāt...kas vēl?

• Pēc kristietības, krustvecāki ir galvenie kas palīdz audzināt bērniņu kristīgā ceļā. Protams, ja kaut kas notiek ar bērnu vecākiem, krustvecāki ir tie, kas Dieva priekšā uzņemas atbildību par bērnu. Tie ir otri vecāki.
• Patiesībā, pēc luterāņu baznīcas definīcijas krustvecāki IR amats. Tas nozīme, ka kristību dievkalpojumā mācītājs ieceļ amatā krustvecākus būt par kristīgās baznīcas pārstāvjiem attiecīgajā ģimenē, palīdzot (ja nepieciešams) veikt Kristus dotās kristību pavēles pirmo daļu- "māciet un kristiet visus...". No tā arī izriet, ka krustvecāki ir mācīti kristieši, kuri arī kristību reizē uz visiem jautājumiem atbild kristāmā vietā tādā veidā uzņemdamies visu atbildību par kristāmo tieši kristīgās mācības lauciņā...
• Mācītājs teica, ka kaut kas būs jāskaita pašai kopā ar krustvecākiem, ko parasti jāskaita, lai es zinu, kas jāmācās.....
• Parasti visi kopā skaļi norunā ticības apliecinājumu un Tēvreizi.

Apkopoja Dūņu rūķītis