Kāpēc bērniņu vajag nokristīt
Nesen baznīcā mācītājs teica, ka bērna kristīšana nenozīmē aizsardzību, ka šāda domāšana esot diezgan raksturīga Latviešiem, jo mums ilgi pastāvējusi dabas spēku pielūgšana kā reliģija.
** Un ko tad, ja ne aizsardzību. Kāpēc tad kristī tik mazus? Lai noņemtu iedzimto grēku? Kāds zīdainim var būt grēks? Es tomēr esmu no tiem ticīgajiem, kas nevelk līdzi viduslaiku tumsonību.
** Tik mazus kristī nevis tumšo viduslaiku ietekmē, bet sekojot Kristus pavēlei un norādījumiem. Arī par grēku, kurš posta cilvēku jau no vismazākajām dienām, jo grēks nav tas ko iemācās, bet cilvēka dabas jautājums. Par aizsardzību. Slimo arī kristītie... Kristus vārdi "Kas man tic un top kristīts taps svēts, kas netic - pazudināts" liek domāt, ka vecākiem jāpārdomā par savu ticību un, kas būs tas, ko mācīs mazajam. Ja ticības nav - pēc tās vajag lūgt pašu ticības avotu. Kristīt bērniņus vajag - "laidiet bērniņus pie manis un neliedziet tiem..", tā Kristus.
** Domas par kristībām ir dažādas, bet mēs aizmirstam pašu galveno- kristība ir īstās dzimšanas zīme, garīgās dzimšanas zīme. Tā ir zīme tam, ka nepiederam paši sev, bet piederam Dievam. Kristība nozīmē atzīt un pieņemt savu īsto Radītāju. Kristot cilvēku bērnībā, īstenojas Mateja evaņģēlijā sacītais: vispirms kristības sakraments un tad attieksme, izpratne par to. Pieaugušajam cilvēkam kristoties, savukārt pamatizpratnei jābūt vispirms.Te īstenojas Marka evaņģēlijā sacītais. Tātad kristīt un mācīt jeb kristīt un ticēt. Ir svarīgi saklausīt abus šos vārdus. Daudzi cilvēki domā:" Galvenais- nokristīt savus bērnus, tad lai Dievs rūpējas par pārējo, mēs savu galveno pienākumu būsim izdarījuši. Galvenais ir tikai nokristīt." Tad ir izdarīta tikai puse, īstenojot pirmo -kristīt. Ja cilvēks saņem kristības sakramentu bērnībā, ir ārkārtēji svarīgs nosacījums, lai bērna vecāki, un, ja tiek aicināti, arī krustvecāki, uzņemtos Kristus dotos svarīgos uzdevumus, bērnam palīdzot nonākt pie ticības, palīdzot saprast, kas viņā nokristoties ir noticis. Tas patiesībā ir kristīgo vecāku un krustvecāku galvenais uzdevums: vietnieciskā ticības apliecība, apņemoties palīdzēt bērnam nonākt līdz viņa ticībai.
** Kristīšana jau bērniņam neko sliktu nenodara, nekādus pienākumus BĒRNAM neuzliek. Paaugsies un pats izvēlēsies, kurai ticībai un vai vispār piederēt, bet māmiņai sirds būs mierīga, būs no savas puses izdarījusi nepieciešamo, lai bērniņu nodotu Dieva aizsardzībā
Iesūtīja Dūņu rūķītis
Komentāri
Nekā nebija. Ja māmiņa domā tikai aiziet reizi mūžā vai reizi gadā uz baznīcu ķeksīša pēc un nokristīt bērnu "lai tas būtu izdarīts", tad nekas nebūs. Kristībās starp citu vecāki apņemas turēt Kristus mācību un mācīt, audzināt arī bērnu attiecīgi, kā arī pastāvīgi par viņu aizlūgt. Kristīgā vidē audzis bērns arī visticamāk izaugs par kārtīgu kristieti un dzīvos mērķtiecīgu dzīvi.
es arī uzskatu, ka kristīt bērnus ir bezjēdzīgi!
Kā iepriekš rakstīts- "laidiet bērniņus pie manis un neliedziet tiem..", tā Kristus."...bet šim teikumam taču ir turpinājums, "...jo viņiem tāpat jau pieder debesu valstība"(atvainojos, ja nav precīzi nocitēts)..tad jautājums: Kamdēļ gan bērnus jākristī???...- jā, vēlāk, kad cilvēciņš sāk sevi apzināties, savu garīgo būtību un vēlmi, tad -jā....
jauki jau, protams, tas ir..bet tas vairāk kā teātris pieaugušajiem!!!
p.s.tās ir tikai manas personīgās domas!
Mans komentārs: