Cāļa atpūta

Piedod, vecmāmiņ!
Skaistākām atmiņām rotātas bērnības takas,

Rudens man matos jau sarmu, kā vējš lapas sviež ...

Steidzos pie tevis, kā bērns bēdās steidzas pie mātes

Šaubas un nemiers kad nestundā dvēseli spiež.

Velti es saucu un gaidu, kad iznāksi pretī,

Ieejot sētā, kur bērnības dienas vēl tvan.

Tomēr- vēl domās steidzos pie tevis, lai lūgtu-

Piedod man palaidnim, vecmāmiņ, piedodi man!

Vecmāmiņa
Kad vasara pienāk, es brauu pie tevis,

Šai pilsētā tevis man trūkst,

Ar ceļasomu plecā un tāpat, kā senāk

Es braucu jo zinu, tur labi man būs,

Kad ieslīgstu vilciena atzveltnē gludāUn aizveru acis ciet,

Varbūt vecāks es kļuvis, bet jūtu, kā biežāk

Mani neatstāj doma, kā tev tur iet

No vēstulēm retām es zinu, ka tāpat kā agrāk

Tu skumsti pēc mums,

Un mazbērnus gaidi, kad tie kājiņām žiglām

Skries priecīgi pretī, cik labi tas būs

Paldies tev, vecmāmiņ, ka tu man esi,

Šeit varu es mierīgs būt,

Tu atļauj man staigāt pa bērnības takām,

Cik saulainu rītu ar tevi ir būts

Es ieeju istabā tavā tik klusi,

Cik lietas šeit atmiņas pauž,

Tā pīrāgu smarža no virtuves puses,

Un gleznai pie sienas jau gadu tik daudz,

Nu sēžam pie galda tik balta, kā sniedziņš,

Tu cienā ar gardumiem mūs

Un es klusi tev stāstu par ģimeni savu,

Par visu, kas pagājis ir un kas būs,

Tad es vaicāju, vecmāt, vai lieli vēl neesam-

Kādreiz mazi šeit skraidījām mēs,

Bet tu noglāsti galvu-tev jāaug, mans puisēn,

Mans sapņotāj lielais, kādreiz jau tas būs.

Vecmāmiņai
Gribas kā senāk vēl

Mazliet bērnišķīgai kļūt,

Basām kājām pa pļavu skriet.

Gribas kā senāk vēl

Bērnu dienu zemē būt,

Sapņu kurpēs pār smiltīm iet.

Kam tu raugies tā, vecomāt,

Ātriem putniem mūžs ātri skrien,

Kam tu baidies tā, vecomāt,

Balti vēji vien putnus sien.

Gribas kā senāk vēl

Ilgu šūpulī man snaust,

Tavā dziesmā bez rūpēm vīt.

Gribas kā senāk vēl Tev pie krūtīm galvu glaust,

Sapņu zirgos līdz zvaigznēm tikt.

 ***

Vecāsmātes gulta

Vīst pīpenīšu vainags vadzī kārts,
Uz gultas gala lakats brūni sārts,
It visā klētī tīnes arods plats
Man stāsta: “Šogad ražas bagāts gads.”
Gaiss smagi reibina, es atgulstos
Un glaužos vecāsmātes palagos,
Un domāju: “Cik gadu gultai šai
Uz viņas kāzām tolaik taisītai.”
 
Pirms vasar’s svētkiem tanī svētdienā
Bij' nācis vectēvs klētī ēnainā,
Uz vadža salmenīcu uzmetis
Un vecāsmātes gultā iegulis.
Pa sēt’s vidu šī nākusi tobrīd
Un tikko paspējusi ieraudzīt
Tā savā gultā laimes nolemto,
Tā sarkusi kā brūklene par to.
Jo kāzas gaidāmas tik citsvētdien
Bet vectēvs gulējis un smējis vien,
Tai vienai gan te miegs vairs nenākšot
Un vajadzēšot šim pusgultas dot.
 
Kā milzu spārni gadi garām švīkst,
Ka tos gan aizturēt vai atsaukt drīkst,
Ir vectēvs aizgājis pie tēviem sen,
Bet vecāmāte tikai pērnruden.
Vēl gaužu viņas dvašu spilvenos
Un siltos glāstus lielos lakatos.
Ai, viss tās mūžs ir gultā platajā,
Uz viņas kāzām tolaik taisītā.
 

 ***

Omamma

Dziedājām un jautri smējām klausīdamies mūsu omammā

Rotaļās un spēlēs skrējām skatīdamies mūsu omammā 

Sen jau esam lieli mēs, bet tā smarža līdzi nāk

Zied baltas mūsu bērnu dienas mūsu omammā ...... 

Atgadījās arī reizēm blēņas darīt,

Tēvs un māte dusmojas un draud 

Šķita, ka vairs patvēruma nav

Katrs no mums slēpies vecmāmiņas klēpī 

Un kad garām visi ak un vai

Uzsmaidījām mūsu omammai

***

You’re a sweet generous grandma

Who brightens up my day 

You're always there for me

In your kind and thoughtful way