Cāļa atpūta

Saņem, mīļais, manu roku ciešāk
Un pa liepu lapu laipu ved.
Es tev nešauboties līdzi iešu,
Kaut visapkārt zibens blāzmu met.
Saņem, mīļais, manu roku ciešāk,
Liepu lapu laipa mums zem kājām zied
Un caur trejdeviņu liesmu lokiem
Mums pa to liek mīlestība iet

****
Caur gadiem skan vēl kāzu maršs,
Skan svinīgs, aicinošs kā todien,
Jūs atskatoties zināt šodien,
Cik daudz kas kopā jāpārvar.

****
Tie nerunā par mīlu balsī skaļā,
Tie līdzās stāv un klusi šalc.
Ir bērzam egle vēl tā pati zaļā
Un eglei bērzs arvien vēl tīrs un balts.

****
Nē, gadu jūgs nav joka lieta,
No visa kā ir nedaudz ņemts.
Gan sūru dienu taka mīta,
Gan prieka saldums izbaudīts.

****
Divdesmit piecas vasaras,
Ziemas divdesmit piecas...
Vēl nav apnicis kopā,
Viens pie otra vēl tiecas.

****
Lai kāzu diena cauri gadu tālēm
Kā cerība, kā balta bura peld.
Laimes ceļā lai tā neizbālē
Tāpat kā gredzenos dzirkst zelts.

****
Tu man nevari pazust – zemeslode par mazu,
Gadi kā sarkanas lapas, kā mirdzoši sniegi snigs,-
Mūsu mīlestībai ar mūžību nepietiks.

****
Ja tu gribi man darīt prieku,
Tad nedāvā man
Dienvidu jūrās atrastās pērles,
Tējas rozes un smaržas...
Liec man roku mīļi ap plecu
Un saki: - te mēs strādāsim,
Mīlēsim zemi un paliksim veci.

****
Ne jau sudrabam un zeltam ir liela vērtība,
Arī mīļi dāvātam vārdam ir savs svars un svētība.

****
Paveikt nepaveicamo, saglabāt nesaglabājamo,
Par spīti ikdienišķībai –
Uzplaucēt brīnumu dzīvē,
Par spīti grūtumam – laimīgiem būt!

****
Uzliec roku man uz pleca, kad tev smagi šķiet,
Pieglaud vaigu tā kā senāk, paklusē mazliet,
Nerunāsim vārdus skaļus, labāk klusums dziļš,
Lai vien manas acis stāsta, cik tu esi mīļš.

****
Mīlestību gadiem cauri
Savā dzīvē iznesiet,
Un lai zelta kāzu serenādi
Jums mazbērni un mazmazbērni dzied.

****
Mēs vēlam jums ar balto sauli mūžu vadīt,
Zem viņas dodot gūt un mīlestību radīt.
Lai baltais miers no jūsu dvēs’les nepazūd,
Ar viņu dzīvot jums un mūžu kopa būt.

****
No visas sirds jums vēlam
Lai jūsu dzīvē prieks sit astoņstāvu vilni,
Lai turpmāk kā līdz šim jūs nepārstātu kvēlot,
Un Dievs lai stāv jums klāt un esiet laimes pilni.

****
Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi, ilgi mirdz jums zvaigznes,
Darbi veicas, gaišas dienas rit.

****
Ja tās domas, ko tev veltu,
Visas puķēs pārvērstos-
Bagāts dārzs ap tevi zeltu,
Grimdams smaržu vīrakos.

****
Ir garām skurbo ievu reibums
Un trakais lakstīgalu laiks,
Bet gadu līčos smaržo liepas
Un dzīvei plūdums vēl tik sparīgs.

****
Gadi aizsmaržo kā ziedi zilās vāzēs,
Ko uz galdiem vienmēr svaigus liek.
Gadi kvēl kā vīns, kas ieliets glāzēs,
Brīžos svinīgos, kas izdzerts tiek.

****
Tas nekas, ka sirdī bites san,
Kā rožlapas maigums skauj.
Tas nekas, ka asaras līst,
Tevi atceroties pirms gadiem piecdesmit.

****
Vai vēl ko skaistāku par balto mūžu
Tu vēlējies pie manis gūt.
Vai vēl ko mīļāku par saules glāstu
Es varētu tev mūžā dot.

****
No tevis mans smaids un asaras,
No tevis ikviens mans darbs,
No tevis liepziedu vasaras
Un ziemas spelgonis skarbs.

****
Sirds nejautā, kāds būs tās guvums,
Kad gaida to, kas notiks rīt.
Un dienas iet, lai paliek tuvums,
Ko gadi nespēj nolaupīt.

****
Jau pusgadsimta divi bērzi šalc,
No sulu brieduma un plauksmes apreibuši.
Un nebeidz tie pēc pavasariem alkt,
Kaut tagad tiem jau birze apkārt saaugusi.

****
Ļauj noziedēt pie tevis manam mūžam,
Lai tevī atmirdzu kā gaisma es!
Ļauj noziedēt pie tevis manam mūžam
Un tavas mīlas nekad neapnikt!

****
Jūsu dienas bijušas kā ābeles,
Kuru vainags dāsni augļus nes.
Nu, kad salnu piebērti to zari,
Pastāvēt un padomāt jūs varat,
Cik šais gados atdots, veikts un gūts.
Ir pār vaigiem dažkārt ritējusi
Arī kāda sāļa lāse klusi,
Prieka brīžu skurbums galvu vijis,
Pasaulē caur tiem daudz gaišāk bijis,
Siltus vārdus daudziem nācies dot,
Mīlestības ceļā pavadot.
Saulains allaž nonācis līdz mums
Jūsu labestības starojums.

****
Noraus asaru, tu mana ieva baltā,
Vai tu dzirdi? Mums vēl zelta zvani skan.
Tu joprojām mana vienīgā un staltā,
Kaut gan kāzu diena tev bij tieši tad, kad man

****
Lai dažreiz pietrūkst laika sīkam priekam,
Lai neiznāk kaut kas, ja tas nav lemts!
Bet lai ir mirkļi, kurus dāvājot viens otram,
Jūs novērtētu to, kas reiz ir svēts!