Jaunais gads un Ziemas svētki V
Ziemassvētkos Dievs mācīja ļaudīm, kā cilvēkam būt – tas nozīmē nevis ņemt, bet dot, nevis valdīt, bet kalpot, nevis iznīcināt, bet lolot.
/Č. Kingslijs/
***
Iededziet sveces,
iededziniet,
dedziet lēni, pa vienai!
Lēni gaisma no rītiem
darbam ataust un dienai.
***
Iededziet sveces,
iededziniet –
vienu, otru, vēl vienu,
saredzēt lai mēs spējam
gaismu arī viens otrā.
/I. Gubiņa/
***
Vairāk just, nekā vārds to spēj teikt,
vairāk gribēt, nekā vispār var veikt,
vairāk saprast, kā prātam ļauts,
baltas kājas ik rītu aust.
/M. Zālīte/
***
Būs arī jaunā gadā
rūpju stundas garas,
un laimes mirkļi
aši aizzibēs.
Un sapņi būs, un darbs,
kas jāpadara,
Bet tāpēc dzīvojam
zem saules mēs.
/K. Apškrūma/
***
Tāds savāds klusums līksmei pāri nāk,
Uz svecēm simtiem acu pāru veras:
Stāv daža taisni, daža sānis sveras,
Dzirkst daža rāmāk, daža liesmaināk.
Tāds savāds klusums līksmei pāri nāk.
/A. Skalbe/
***
Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds –
Tas nezūd. Tas paliek. Un mirdz.
/V. Egle/
***
Ticība
Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
/Jānis Poruks/
Komentāri
Nav komentāruMans komentārs: