Jaunais gads un Ziemas svētki IV
Pār sasalušo zemi
Balts dvēseļu putenis iet.
Ziemsvētku zvaigzne
Kā zelta roze debesīs zied...
/A. Krūklis/
***
..Tik balts un kluss..
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.
/V. Mora/
***
Nekad vairs nebūs, kā bija,
Ik mirklis ir jauns un cits,
Un gudrais šai pretmetu mijā
Sev pašam un dzīvei – tic.
/Z. Purvs/
***
Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks
Atmiņu kupenas bradā.
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs,
Vienu vakaru gadā.
***
Viss, kas vēl tevī bija šaubīgs un salts,
Izkusīs ticībā liegā,
Ziemsvētku pusnaktī iesnigsi balts,
Iesnigsi sapnī kā sniegā.
/Valda Mora/
***
Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās
Šis brīnums tūkstošgadīgais
Šīs atbalsis no kāda zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana
Šis siltuma un smaržu pilnais gaiss.
/Valda Mora/
***
Ja uzmanīgi vērojam dzīvi, viss ir aicinājums mīlēt. Viss dabas un gara skaistums ir pamudinājums uz labestību, jāiemācās tikai katrā dziļumā saskatīt mūžīgā atblāzmu.
/Zenta Mauriņa/
***
Trīs baltas patiesības nemanāmas
iet pa gadu takām.
Ir pirmā Labestība –
katrā vārdā, ko viens otram sakām,
Tai blakus Godīgums –
kam jāvalda starp mums,
Un ja vēl Pienākums
šiem diviem mērķiem(tiem diviem rūķiem) līdzi iet –
Tad citas laimes nevēliet!
/A. Saule/
Komentāri
Nav komentāruMans komentārs: