Dzeja kristībām un iesvētībām

Lai ierakstītu skaistus vārdus kristību vai iesvētību apsveikuma kartiņā, ne vienmēr ir jāšķirsta Svētie raksti. Ir radītas daudz un skaistas dzejas rindas.
***
Kad gaisma pieskaras
ūdens lāsēm,
iemirdzas - varavīksne.
Kad gaisma pieskaras
vārdiem,
rodas - dzeja.
Kad gaisma ienāk
sirdī,
piedzimst - mīlestība.
Kad gaisma sastop
mīlestību,
dvēselei izaug - spārni.
Kad gaisma pieskaras
spārniem,
eņģeļu sirdis - virmo.
Kad gaismai pieskaras
Dievs,
mēs vienkārši esam - Gaismā
***
Nav jākāpj
visaugstākā kalnā,
lai redzētu
kā Dieva
pasaule mirdz,
tepat katrā vienkāršā
pļavmalas ziedā
kvēlo liesmiņa silta
kā stariņš
no Visuma sirds
***
Dievs, aizdedz svecīti manī, kas
spētu izkliedēt šaubas,
svecīti, kura spētu izstarot mīlestību.
Aizdedz svecīti, kas spētu kalpot,
sadegt, izdegt citu labā,
citiem dodot gaismu.
Gribu, lai manā sirdī tiek iedegta
svecīte- pazemībai,
lai izplēn lepnība, slavas kāre,
tās bīstas gaismas.
Vēl ir svecīte- priekam, gaišam un liegam,
kas sprēgājot aizdedzina citus.
Un svecīte- lūgšanai, tās gaismai jābūt
vienmēr, tā nedrīkst nodzist
Dievs, aizdedzini manā sirdī svecītes,
TU to spēj.
***
Dievs pasauli kā lielu simfoniju spēlē,
Un katrā taktī Viņa godam slava skan,
Visbrīnumainākais,ka orķestrī ir vēlēts,
Ņemt dalību kā tev tā man...
***
Caur Dievu viss,
Gan prieks ,gan mīlestība,
Gan svētlaime, ko ģimene var dot.
Lai mīlot cilvēkus un mīlot Dievu.
Mēs savu dvēseli un savus darbus ,
Ar debesgaismu varam savienot.
***
Es ticu tam, ka dzīve dota,
Lai viņā ceļu spējam rast,
Kur saulains miers mums sirdi rotā
Kā zaļu jūru rotā krasts.
Es ticu tam, ka visas sāpes,
Kas mums šai dzīvē jāsatiek,
Mūs daudzreiz tumšā aizved tāpēc,
Lai gaišs reiz staro mūsu prieks.
Es ticu tam , ka pāri naidam
Ikviens reiz saulains celties var -
Jo dārzā katru koku gaida
Ir rudenis, ir pavasars.
***
Kristietim būt
Ir mirdzēt kā zvaigznei,
Kvēlot kā liesmai,
Skanēt kā dziesmai!
Kristietim būt
Ir - mīlēt un piedot,
Aizliegt sevi
Un visu ziedot!
Kristietim būt
Ir - pieaugt spēkā
Un sargāt sevi
Tīru no grēka!
Neciet klusu,
Kur ir kas teicams,
Nelikties dusā,
Darbs kur veicams!
***
Krāšņums un prieks tas, ko Dievs tev ir devis,
Citiem lai atmirdz kā saule no tevis,
Nenes rūgtumu, naidu.
Nes šodien tālāk smaidu.
Krāšņums un prieks, ko Dievs tev ir devis,
Citiem lai atmirdz kā saule no tevis.
***
Šis mirklis skaists, kad sajust vari,
Ka domas smaržot sāk un sirds,
Kā atkusušie egles zari,
Kas pilni mazām saulēm mirdz,
Šis mirklis liels, kad sajust vari:
Sirds, aizdegta kā svece kūst,
Kā gaisma starot sāc Tu arī,
Lai dzīvē mazāk tumsas kļūst.
Noliec bēdu zem egles zara,
Aizdedz sveci, lai sirds mieru rod.
Lūdz no egles sev zaļo spēku,
Un lai svētvakars gaismu dod.
Pirms iededz sveci egles zarā,
Dedz svētku liesmu sirdī savā,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici – tas ir Tavā varā
Nest gaismu, kā to sveces dara....
Komentāri
Mans komentārs: