Cāļa atpūta

***

Ne sēdēt proti tu,

Ne arī staigāt,

Un paies mēneši,

Kad sāksi klaigāt.

Jums, vecākiem,

Ir jāiemācās gaidīt.

Bet vienu, dēls, Tu proti - smaidīt.

(A. Auziņš)

***

Mans mazais puisītis.

Divas actiņas, kas spoži mirdz,

Mīļas lūpiņas, kas noskūpsta uz nakti,

Divas rociņas, kas cieši mani apskauj -

Tas mans mazais puisītis.

Neviens to neaptvers nekad,

Ko tava atnākšana nozīmēja man,

No debesīm tu nācis,

Un tāpēc mīlu tevi es.

Tu nozīmē man visu.

Tu ierāpies man klēpī.

Un man tu vienmēr paliksi -

Mans mazais puisītis.

(Roberts Volgemuts)

***

Lai Jūsu mazā meitenīte

Ir kā saules purenīte.

Izaugs liela, tad būs viņa

Saules takas mijējiņa.

***

Bērniņš ir tik vēlīgs stādīņš,

Kas bez saules nevar augt.

Saule, mīlestība-abas ļauj tam atraisīties, plaukt.

Tēvs, māte-otra saule.

Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet.

( Paulīne Bārda)

***

Mazi bērni pēc cālēniem smaržo,

Pēc pieneņu pūkainām galvām.

Un tu saproti, citas nebūs-

Šī ir vislielākā balva.

***

Lai tev sārti vaigu gali

Kā sarkanas jāņodziņas.

Daudz labi tikumiņi

Kā odziņu ķekariņš.

***

Tev pieder sārta micīte

Ar sārtām bārkstēm spicītē...

Veci ļaudis stāsta,

Ka tu atlidoji ar stārķi,

 Neticiet! Tu atnāci pati.

Tev pieder sārta micīte

Ar sārtām bārkstēm spicītē...

***

Solis vēl sīčiņš, pats gājējs mazs,

Tev pieder lelles un pasakas,

Bet acīs rītdienas gaisma viz

Dzidra kā tēvzemes debesis.

***

Pie bērnības ezera krasta

Tev laiviņa piesieta.

Pa dzīves ūdeņiem peldot,

Tev novēlu laimīgam būt.

***

Liec ,Laimīte,baltu ziedu

Majājā rociņā-

Lai ir balta tā dzīvīte,

Kura būs jādzīvo.

***

Pagaidiet ,lieli kungi,

Mazs vēl jūras braucējiņš.

Paies dienas, aizskries gadi,

Droši stūri turēs viņš.

***

Saule vēsti atsūtija,

Jauni radi brālīšos;

To vēl labi nezināju,

Vai brālītis, vai māsiņa.

***

Ir labi noliekties pār mazu gultas vietu,

Kur lielās dzīves sākums klusi dus....

***

Mazais pērļu gliemezīt,

Vai tu vari pasacīt,

Kāpēc balss, kas naktī skan,

Ir tik ļoti mīļa man.

Nez no kurienes uzradies tas-

Klēpī ievēlies kamolīts mazs.

Saulē sārti vaidziņi tvīkst,

Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst!

***

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis,

Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.

No nedienām, no salta dzīves vēja

Šo mazo dvēselīti sargājiet!

***

Šis mazais cilvēks ir Tev uzticēts

Ak, kāda liela dabas uzticība,

Jo katrs bērniņš piedzimst svēts,

Bez nevienas melnas svītras

Un Tev ir jābūt sargeņģelim.

***

Bērni ir puķes pasaules

dārzā, kas uz laiku ir uzticēti

mūsu mīlestībai un kopšanai, bet

kas attīstās un aug pēc viņu pašu

vien zināmiem un nesatricināmiem

likumiem.

/Z.Mauriņa/

1 2