Cāļa atpūta

26. jūnijs

Šodien pārbraucam uz citu kempingu, kas atrodas pilsētā Bielsko Biala. Pa ceļam uz kempingu iebraucam apskatīt Hitlera vajadzībām būvētu pazemes bunkuru.

Pirms aizbraukšanas no iepriekšējā kempinga samaksājam 300 zlotus par trīs naktīm mājiņā, atvadāmies no saimnieka, kam uzdāvinām ‹‹Laimas›› šokolādi un pudeli Bauskas alus.

Sameklēt bunkuru nemaz nav tik viegli. It kā adrese ir, bet Tomtom negrib meklēt, tāpēc braucam, orientējoties pēc kartes, un nedaudz nomaldāmies. Ar atkārtotu vietējo iedzīvotāju palīdzību sasniedzam mērķi. Norādes uz ceļiem par bunkura esamību un precīzu atrašanās vietu ir tikai aptuveni 5 km pirms bunkura. Bunkurs atrodas kalnu un mežu ieskautā ielejā Podziemne miasto Osowka. Atrodas netālu no ciemata Gluszyca.

Adrese www.osowka.pl/miasto

Cena ekstremālai biļetei gan bērniem, gan pieaugušajiem ir 18 zloti.

Pie kases mums pastāsta, ka varēsim vizināties ar laivu pa pazemes upi un iziet caur īpašu alu, bet tādā gadījumā ir jāpērk ekstremālā biļete. Nolemjam, ka gribam izmēģināt piedāvātās aktivitātes, uzvelkam siltākas drēbes un gaidām, kad mūs laidīs pazemē.

Pie ieejas tiek izsniegtas ķiveres, kas mums, pieaugušajiem, der, bet mazajiem tās ir par lielu. Kāda jēga no ķiverēm, kas krīt nost? Labu laiku vandāmies pa ķiveru skapi, kamēr atrodam ķiveres, kas der bērniem.

Neskatoties uz to, ka alās parasti ir aizliegts fotografēt, esmu paņēmis līdzi fotoaparātu. Bet, tā kā šoreiz nekādu aizliegumu nav, fotografēju tik, cik gribu. Ieejam pazemes bunkurā, kas sastāv no trīs pazemes nocietinājumiem, kas savstarpēji savienoti ar ejām. Tūristi tiek laisti tikai vienā no nocietinājumiem. Ejam pa dažādām ejām un dažāda izmēra telpām, ir ejas, kur ir jāpieliecas, savukārt citās ejās griesti ir 10–15 m augstumā.

Dažās telpās ir izvietotas ekspozīcijas, kur var apskatīt ieročus, sakaru iekārtas, dažādas atrastas mantas un citas lietas. Gids poļu valodā daudz ko aizrautīgi stāsta, bet mēs diemžēl no stāstītā saprotam maz. Piemēram, tā arī nesapratu, vai bunkurs bija domāts kā Hitlera patvērums vai kā ieroču izmēģināšanas un ražošanas slepena rūpnīca. Bunkura būvēšanā piedalījās koncentrācijas nometnēs ieslodzītie cilvēki. Varu tikai nojaust, kāds nežēlīgs darbs tur ir ieguldīts un cik cilvēki ir mocīti. Kopējā teritorija ir milzīga, eju ir ļoti daudz, un tās iet krustām šķērsām, telpām ir ļoti dažādi izmēri.

Tad ekskursantu grupa tiek sadalīta divās daļās – tie, kuriem ir parastās biļetes, un tie, kuriem ir ekstremālās biļetes. Kad esam sadalījušies, nonākam pie ejas, kas ir pilna ar ūdeni, un uzzinām, ka tagad būs brauciens ar laivu. Dzirdam dobju metāla skaņu, kas atbalsojas ejā, un pēc brīža no tumsas iznirst laiva ar tās vadītāju. To laivu vairāk varētu saukt par metāla vannu, kurā vienlaicīgi kāpj iekšā četri cilvēki. Aptuveni 50 m garumā tiekam vizināti pa vāji apgaismotu eju, kas ir šaura, un vanna ik pa laikam atsitas pret sienām.

Ejas otrā galā mūs izsēdina, un tālāk ir jāiet pa eju, kas veidota no laipām un kustīga tiltiņa. Gājiena laikā jāuzmanās, lai neiekāptu ūdenī – nav jau dziļš, bet saslapināties negribas. Pēc aptuveni 100 m garas laipošanas nonākam ejas galā, kur mūs gaida pārējā grupa. Jāatzīst, ka nekas ļoti ekskluzīvs un ekstremāls nebija, tomēr sava odziņa tam visam ir. Vēl nedaudz pastaigājam pa pazemi un pēc pusotras stundas atgriežamies atpakaļ virszemē. Kopumā varu teikt, ka ekskursija bija interesanta, bet vēl labāk būtu bijis tad, ja varētu saprast visu, ko gids stāstīja. Hitlera vajadzībām būvēto bunkuru iesaku apmeklēt.

Pēc ieturētām pusdienām turpinām ceļu uz Bielsko Biala. Braucot uz kempingu, sapratu, ka nevajag izlikties gudrākam nekā esi – domājot, ka varēšu izbraukt pa taisnāku ceļu, nolemju nesekot norādēm, ko man uzrāda GPRS. Rezultātā kempingā nonākam stundu vēlāk nekā tas būtu bijis, ja būtu sekojuši GPRS norādēm. Ap plkst. 21:00 esam sasnieguši savu galamērķi – Camping Pod Debowcem. Kempings ir tukšs, tāpēc izvēlamies vietu, kas mums patīk vislabāk, un ātri ceļam telti, pirms ir satumsis. Kempingā ir iespējams novietot treilerus un celt teltis, pieejamas visas labierīcības, kā arī tur ir laba kafejnīca.

Adrese www.camping.org.pl

Cena par telti četriem cilvēkiem un elektrību ir 96 zloti par dienu.

Pustumsā pagatavojam vakariņas, nedaudz pasēžam un dodamies gulēt. Viss būtu bijis labi, ja mans matracis pa nakti nebūtu izlaidis gaisu.

27. jūnijs

Šodien ir paredzēts apmeklēt Dinozauru parku un Miniatūru parku. Abi parki atrodas Inwald pilsētā.

Adrese www.dinolandia.eu

Cena pieaugušajiem – 18 zloti, bērniem – 12 zloti.

Pēc 40 km un bez liekas maldīšanās esam klāt. Neierasti, bet autostāvvieta pie parka ir par brīvu. Tā kā ir brīvdiena, ir sabraukuši diezgan daudz cilvēku, un, lai nopirktu biļetes, ir jāstāv rindā.

Dinozauru parka teritorijā savulaik ir atrasti dinozauru kauli, tāpēc arī ir radusies doma izveidot Dinozauru parku. Parkā ir daudz dinozauru maketu – lielāki un mazāki, ir attēloti gan plēsīgie, gan miermīlīgie dinozauri.

Jaunākā meita apmeklējuma sākumā ir nedroša, visu laiku turas pie rokas. Bez maketiem parkā ir izveidota ala. Tā ir kā labirints, un ejas ir tik šauras, ka divi pieaugušie nevar viens otram paiet garām. Ala ir diezgan tumša, un sākumā, kamēr acis pierod, neko nevar redzēt. Tajā ik pa laikam atskan dinozauru rēcieni, un pa ceļam tie, vāji izgaismoti, uzglūn ekskursantiem. Jāatzīst, ka tas ir nedaudz baiss pasākums.

Parkam pāri ir savilktas troses, pa kurām instruktora pavadībā var kāpelēt un apskatīt visu no augšas. Bērniem ir pieejamas dažādas atrakcijas, un pieaugušie tikmēr var pasēdēt krogā. Parka apskatei vajag aptuveni 2–3 stundas. 

Blakus Dinozauru parkam atrodas otrs parks ar miniatūras celtnēm.

Adrese www.parkminiatur.com

Cena pieaugušajiem – 19 zloti, bērniem – 15 zloti.

Šī parka apskate sākas ar nelielu pārpratumu pie kases. Meitenei, kas tur strādā, saku gan angļu valodā, gan poļu valodā, ka vajag divas pieaugušo biļetes un divas bērnu biļetes, norādot ar roku, bet viņa man iedod divas pieaugušo un trīs bērnu biļetes, turklāt ir jau izsitusi čeku. Es turpinu neatlaidīgi teikt, ka trīs bērnu biļetes man nevajag, bet viņa man saka, ka sākumā es esot prasījis trīs bērnu biļetes. Laikam mana angļu valodas un poļu valodas izruna ir bijusi tik briesmīga, ka nevarēja saprast, un dāmītei aiz loga ir rādījušies trīs bērni. Beigās viss nokārtojas, un mēs samaksājam par tik biļetēm, cik mums ir nepieciešamas.

Miniatūru parkā ir apskatāmi pasaules slavenāko celtņu maketi, kas ir izveidoti ļoti skaisti un iespaidīgi.

Vēl parkā apmeklētājiem ir pieejams lunaparks, par atsevišķu samaksu var apmeklēt faraona kapenes, 5D kinoteātri un šausmu istabu ‹‹Pirāta kuģis››. Parkā ir zaļais labirints, kurā jāmaldās diezgan ilgi, lai tiktu ārā.

Var redzēt, ka parku arvien paplašina – tiek būvēta Heobsa piramīda un liels cietoksnis. Maketu ir tik daudz, ka staigājot piekūst kājas un sāk palikt nedaudz apnicīgi. Cilvēku arī ir ļoti daudz, un, lai normāli nofotografētos, ir jāķer mirkļi.

Kad esam gana daudz izstaigājuši, braucam atpakaļ uz kempingu. Tā kā šodien man ir dzimšanas diena, ir iemesls nelielām svinībām, un tiek nopirkts šampis un kūka. Pēc nelielā mielasta nolemjam apskatīt tuvējo apkārtni.

No rīta ievērojām, ka stāvlaukums, kas atrodas blakus kempingam, ir pilns ar mašīnām, tāpēc rodas interese noskaidrot, ko tur tik daudz cilvēku darīja. Kempings atrodas kalna pakājē, tāpēc mēs dodamies pa ceļu, kas ved augšā kalnā. Pēc kāda brīža ieraugām apmeklējuma iemeslu, rodeļu trasi, kas tagad jau ir slēgta. Ja būtu aizgājuši pāris stundas agrāk, būtu varējuši pa to nobraukt.

Ceļojuma laikā ievēroju, ka brīvdienās ļoti daudz cilvēku dodas kalnos – ģimenes ar maziem bērniem, jauniešu grupas un pat veci cilvēki.

Apskatījuši rodeļu trasi, dodamies vēl augstāk, kur ir krogs. Tur pie galdiem un pļaviņā sēž daudz cilvēku, kas vienkārši bauda dabu un neko īpašu nedara. No šīs vietas ir lieliski pārskatāma visa pilsēta Bielsko Biala. Es labprāt kāptu augstāk, bet mazie protestē, un nākas kāpt lejā un doties atpakaļ uz kempingu.

Kad nonākam atpakaļ, izdzeram atlikušo šampanieti un liekamies gulēt. Pirms aizmigšanas nolemjam, ka no rīta vajadzētu izbraukt agrāk.

28. jūnijs

Bijām plānojuši celties plkst. 8:00, bet pamodāmies pēc plkst. 9:00. Kamēr sapošamies ceļam, ir pagājis jau labs laiks, un no kempinga izbraucam plkst. 10:30. Šodien sākam braukt uz māju pusi. Ir doma pa ceļam apskatīt vienu cietoksni un apmesties kādā kempingā, kas atrodas tuvāk Varšavai.

Cietoksni Zamek Ogrodzieniec atrodam bez problēmām. Tas ir kalnā izbūvēts nocietinājums, kurā daļa no sienām ir dabīgie kalnu veidojumi. Cietoksnis atrodas pilsētā Ogrodzieniec.

Adrese www.zamek-ogrodzieniec.pl

Cena pieaugušajiem – 8 zloti, bērniem – 6,5 zloti.

Cietoksnis ir diezgan sabrucis, praktiski ir palikuši tikai mūri. Tas ir diezgan liels un, lai visu izstaigātu, ir nepieciešamas pāris stundas. Ir labi apzīmētas vietas, kur var staigāt. Cietoksnī ir trīs telpas, kurās atrodas muzeji. Vienā telpā ir vēstures muzejs, otrajā – tērpu un ieroču muzejs, trešajā – moku kambaris. Cietokšņa teritorijā ir brīvdabas estrāde, kur notiek dažādi pasākumi. Tā kā no katra ceļojuma atvedu alus kausu, šoreiz arī dodos uz suvenīru bodīti, kur nopērku interesantu alus kausu. Blakus cietoksnim ir neliels atrakciju parks bērniem.

Pēc cietokšņa apskates turpat stāvlaukumā paēdam pusdienas un braucam uz noskatīto kempingu, kas atrodas 80 km pirms Varšavas. Šoreiz netēloju gudro un braucu pa maršrutu, ko rāda Tomtom.

Tā kā kempings bija apzīmēts ar divām zvaigznēm, sievai pa ceļam saku, ka negribētu tādu kempingu, kur tualetē ir divi ķieģeļi un caurums. Uz manām bažām sieva atbild, ka bieži vien tie kempingi, kuriem piešķirtas mazāk zvaigznes, ir labāki par daudzzvaigžņotajiem. Pa ceļam jaunākajai meitai tiek mācīts šaut kuģus.

It kā nav vēls un varētu pastaigāties, tomēr tā īsti nevienam negribas. Bērni atkal šauj kuģus, es vienkārši atlaižos un skatos griestos. Kopumā mūsu ekskursijas programma ir izsmelta. 

Stāsta turpinājums: Braucam mājās!