Sudetu kalni un Polijas dienvidi
Foto stāsts par vienas ģimenes ceļojumu ar savu auto pa Polijas dienvidiem.
Teksta un bilžu autors ir Cāļa apmeklētājs ar segvārdu Snikers. Viņš labprāt pastāstīs vēl ko sīkāk par šo ceļojumu forumā Aktīva atpūta
Šogad izdomājām aizbraukt līdz Polijas dienvidiem un pastaigāt pa Karkonoszes nacionālo parku Sudetu kalnos, kā arī apskatīt vēl kaut ko, kas atrodas tuvējā apkārtnē. Nav nekāda vēlēšanās lielāko ceļojuma daļu pavadīt pie stūres. Dzīvot bijām plānojuši kempingos, un, cerot, ka telšu vietas vienmēr būs pieejamas, iepriekš neko nerezervēju. Lai būtu drošāks ceļš, karšu veikalā ‹‹Jāņa sēta›› nopirku Polijas kempingu karti. Šajā veikalā strādā ļoti kompetents puisis, kurš piemeklē visu vajadzīgo informāciju. Šoreiz, lai automašīna nebūtu pārāk piebāzta ar mantām, noīrēju jumta kasti un varu teikt, ka tas bija to vērts – bardaks tiek samazināts līdz minimumam. Turklāt secināju, ka jumta kaste neiespaido degvielas patēriņu.
Dienu pirms Jāņiem ar automašīnu Honda Odyssey mēs devāmies ceļā. Ceļotāji bija divi lielie un divi ne tik lieli. Līdzi ņēmām uzticamo Tomtom, dažādas kartes un daudz savāktās informācijas.
Maršruts: Tukums–Šauļi–Mariampole–Augustow–Plock–Konin–Lublin–Jelenia Gora–Bielsko–Biala–Warszawa–Bialystok–Mariampole–Šauļi–Tukums.
22. jūnijs
Izbraucam plkst. 18:00 ar mērķi, ka kempingā, Polijas dienvidos, nonāksim nākamās dienas pēcpusdienā un varēsim svinēt Jāņus. Par godu svētkiem no mājām līdzi tiek vests latviešu miestiņš, ķimeņu siers un latviešu tradicionālais ēdiens – šašliks. Bez apstāšanās plānots braukt līdz Jelenia Gora.
Ap plkst. 23:00 esam pie Mariampoles. Tur mēs paēdam, uzpildām degvielu un laižam tālāk.
23. jūnijs
Jūtu, ka šoreiz ir grūtāk braukt nekā citas reizes – ātri parādās nogurums, un sāk nākt miegs. Visādi mēģinu aizgaiņāt miegu, tomēr tas mani pieveic, tāpēc, kad plkst. 4:00 nokļūstam pilsētā Ciechanow, ‹‹Shell›› tankštellē liekos slīpi. Pārējie jau snauž un es arī uzreiz aizmiegu.
Varu teikt, ka šī ceļojuma laikā secināju, ka man vieglāk ir braukt tad, ja izbrauc no agra rīta, kad esi izgulējies, nevis vakarā, kad visu dienu kaut kas ir darīts. Tāpat, ja ir bijusi grūta darba nedēļa, pirms tālāka brauciena ir labi kādu dienu atpūsties mājās. Man šoreiz sanāca pa tiešo pēc darba dienas beigām sēsties pie stūres, un rezultāts bija acīmredzams – pie stūres izturēju knapi 10 stundas.
Pamostos ap plkst. 7:00. Esmu tik cieši gulējis, ka neesmu pamanījis, pa kuru brīdi aizbraukušas blakus stāvošās fūres. Tankštellē nomazgāju muti, nopērku kafiju un braucu tālāk, kamēr pārējie vēl snauž.
Aiz Ostrow Wieklopolsky iebraucam ceļmalas krogā, lai paēstu iecienīto gulašzupu. Ēdot secinu, ka no plāna atpaliekam aptuveni trīs stundas.
Braucot cauri Lublin, nokļūstam korķī. Johaidī, to tik’ mums vēl vajag! Uz ceļa ir avārija, abas automašīnu plūsmas tiek laistas pa vienu joslu, un nostāvam ilgāk par stundu. Stāvot redzējām amizantu kuriozu – mums priekšā ir automašīna ar jauniešiem, divi no viņiem ir izkāpuši ārā uzpīpēt un, mašīnu plūsmai lēnām virzoties, iet blakus savam auto; vienā brīdī mūsu josla sāk ātrāk virzīties, un čaļi nepaspēj iekāpt atpakaļ, viņi skrien, bet netiek līdzi; pārējie jaunieši, kas atrodas automašīnā, lai būtu jautrāk, protams, neapstājas un nesagaida viņus, bet tikai pamāj ar roku. Tā viņiem bija krosiņš vismaz kilometra garumā.
Iecerētajā kempingā Camping Slonecna Polana nonākam pēc plkst. 18:00. Esam braukuši 24 stundas plānoto 18–19 stundu vietā. Kempings atrodas pilsētā Jelenia Gora, tas ir diezgan liels – daudz treileru pieslēgšanās vietu, aptuveni desmit mājiņu un daudz telšu vietu. Tur ir arī neliels baseins, bet mūsu viesošanās laikā tas diemžēl ir pārsegts. Bērniem tur ir pieejams rotaļu laukums ar batutu. Ir vietējais krogs, kur vakaros var skatīties Pasaules čempionātu futbolā. Blakus kempingam ir divi lieli pārtikas veikali.
Adrese www.campingpolen.com
Mājiņa maksā 100 zlotus par vienu dienu. Izdomājam painteresēties, vai kāda no mājiņām ir brīva. Jā, kempings ir diezgan tukšs, un nakšņojam divstāvīgā mājiņā ar piecām guļvietām.
- Kempinga Slonecna Polana mājiņa
Mājiņas nav sevišķi jaunas un super modernas, bet nogurušiem ceļotājiem tās ir pietiekami labas. Labierīcības atrodas atsevišķā ēkā.
Kempinga īpašnieks visus sagaida, sēdēdams uz terases. Kamēr personāla meitenes sakārto mājiņu, viņš mums uzsauc dzērienus un aprunājas, un jaunākā meita tiek pie jaunas mīkstās lelles.
Esam noguruši un, lai atveldzētos, apmeklējam dušu. Kad esam atsvaidzinājušies un palikuši mundrāki, klājam galdu un sākam sumināt Jāni. Svētku atmosfērai atskaņoju CD ar Līgo dziesmām, laikam nedaudz esmu aizrāvies ar skaļumu, jo redzu, ka blakus esošie vācu atpūtnieki sāk grozīt galvas, tāpēc mūziku nogriežu klusāk. Līgo vakars paiet, cepot šašliku un dzerot alu vai kvasu.
Viens vācu atpūtnieks ieinteresējas par mums un nāk parunāties, uzzinām, ka viņam ir radi, kuri dzīvo Latvijā, un tēvs ir latvietis, kurš pēc kara bijis spiests meklēt patvērumu Vācijā. Vecais vīrs zināja dažus vārdus latviešu valodā un arī to, kas ir Jāņi un ko letiņi parasti tajos svētkos dara.
Nekāda lielā svinēšana nesanāk, jo garais ceļš visus ir nogurdinājis. Nesagaidot pusnakti, pa vienam vien liekamies gulēt.
24. jūnijs
Gulēts ir ilgi un pamostamies tikai ap plkst. 9:00. Sākumā bijām domājuši, ka šodien neko nedarīsim (tā bija mana ideja, jo darba dēļ vēl joprojām bija nogurums un gribējās izbaudīt pilnīgu mieru), tomēr pēc labi gulētas nakts domas mainās. Ieturam brokastis un pētām kartes, lai izdomātu, ko varētu šodien sadarīt. Skatos – nāk vakardienas vācu onka ar kartēm rokās. Viņš mums iesaka, ko varētu apskatīt, un mums saistošs liekas Miniatūru parks un Vesterna pilsēta.
Sākumā braucam uz Park Miniatur Zabytkow Dolnego Slask, kas atrodas pilsētā Kowary.
Adrese www.park-miniatur.com
Cena pieaugušiem ir 14 zloti, bērniem – 10 zloti.
Parkā var apskatīt tuvējās apkārtnes ievērojamākās celtnes miniatūras formā. Parks nav liels, bet tas ir jauki iekārtots – ap ēkām ir akurāti apgriezti košuma krūmi, var redzēt, ka ir ar rūpību strādāts, tāpēc varu paslavēt dārznieka–juveliera darbu. Dažas miniatūras formas ēkas bija izvietotas telpā un izgaismotas tā, it kā būtu nakts.
Turpat ir nopērkamas dažādas tūrisma kartes. Nopirku labu Karkonoszes nacionālā parka karti, kurā atzīmēti apskates objekti un pastaigu takas ar norādēm, cik ilgs laiks nepieciešams, kāpjot augšā vai lejā.
Pēc Miniatūru parka apmeklējuma braucam uz pilsētu Karpacz apskatīt Vesterna pilsētu.
Adrese www.western.com.pl
Cena pieaugušiem ir 8 zloti, bērniem – 6 zloti.
Vesterna pilsēta ir kalna pakājē izveidota mežonīgo rietumu pilsēta ar tā laika ēkām – banku, šerifa māju ar cietumu, krogu, vigvamu u. c. – un iedzīvi. Ir iespēja izmēģināt, kā padodas loka šaušana, tomohauka mešana, laso mešana, vēl var skalot zeltu, jāt ar zirgiem un darīt citas interesantas aktivitātes.
Ir iespēja noskatīties izrādi, kas ilgst 30 min. Izrādes sižets ir par to, kā no karātavām tiek atbrīvots viens bandīts un citi – no cietuma. Vēlāk izrādes gaitā tiek aplaupīta banka, un veiksmīgā laupīšana tiek svinēta krogā. Pēc laika ierodas šerifs, kurš visus neliešus pieveic un atgūst nolaupīto.
Pilsētā vēl ir arēna, kur var noskatīties jātnieku šovu, turklāt krogā ir iespējams ieturēt garšīgas pusdienas.
- Šerifa māja
- Soda izpildes vieta
Mums vēl ir brīvs laiks, tāpēc dodamies meklēt ūdenskritumu Wodospad Szklarki, ko iepriekš bijām pamanījuši kartē. Nedaudz pamaldījušies un apjautājušies vietējiem iedzīvotājiem, veiksmīgi tiekam līdz ieejai uz ūdenskritumu, kas atrodas Karkonoszes parkā. Automašīnu noliekam attālākā stāvlaukumā, jo tur nav jāmaksā.
Ūdenskritums atrodas Karkonoszes nacionālajā parkā Sudetu kalnos. Par ieeju parkā ir jāmaksā.
Adrese www.karkonosze.pl
- Ūdenskritums Wodospad Szklarki
Cena pieaugušajiem ir 5 zloti, bērniem – 2,5 zloti.
Nonākuši parkā, apskatām pastaigu taku plānu un dodamies uz to pusi, kur norādīts ūdenskritums. Pēc brīža ūdenskritumu esam veiksmīgi atraduši, tas nav ļoti liels, bet tik un tā ir skaists.
- Skati kas pa ceļam
Aplūkojoši ūdenskritumu un veikuši kārtējo foto sesiju, nolemjam iet tālāk pa taku, jo izskatās, ka, apmetot nelielu līkumu, tā ved atpakaļ uz ieeju no citas puses. Vienīgā problēma ir tā, ka nezinām, cik ilgi būs jāiet, bet tas nekas – ejam, un tad jau redzēs, kā būs. Taka vijas augšā kalnā gar upi, kur var vērot jaukus dabas skatus.
Pa ceļam satiekam arī citus kājāmgājējus un dažus trakulīgus velobraucējus, kuri diezgan lielā ātrumā laiž lejā pāri visām saknēm un akmeņiem.
- Kalnu upe
Pēc laika taka sāk virzīties projām no upes, bet joprojām ved augšā kalnā. Nevaram saprast, ko darīt – iet atpakaļ vai turpināt iesākto ceļu. Tuvojas vakars, un tumsā pa kalniem negribas staigāt, tomēr mums par mierinājumu takas virziens mainās, un mēs sākam iet lejā no kalna. Pēc pāris stundu ilgas pastaigas esam atgriezušies pie automašīnas un varam braukt atpakaļ uz kempingu. Nonākuši tur, paēdam vakariņas un klāt dzeram poļu alu, kas, izrādās, nemaz nav peļams.
25. jūnijs
Šodien esam nolēmuši pastaigāt pa kalniem. No iepriekšējo gadu pieredzes zinām, ka līdzi jāpaņem siltākas drēbes un nedaudz ēdamā un dzeramā.
Braucam uz ciematu Szklarska Poreba, kur nonākam pēc plkst. 10:00. Par autostāvvietu samaksājam 7 zlotus (braucot atpakaļ, pamanījām, ka netālu ir stāvlaukums, kur nav jāmaksā), no mašīnas paņemam nepieciešamās mantas un dodamies kalnā.
Sākumā dodamies uz ūdenskritumu Wodospad Kamnienczyka, kas mums sanāk pa ceļam.
Adrese www.karkonosze.pl
Cena pieaugušajiem – 5 zloti, bērniem – 2,5 zloti.
Pagājuši kādu gabaliņu, nonākam pie kases. Kopā ar biļetēm tiek izsniegtas ķiveres, un sākumā nesaprotam, kam mums tās ir nepieciešamas.
Uz ūdenskritumu ir jādodas pa metāla trepēm, kas ved lejā – aizā. Nonākuši lejā, redzam, ka sienas ir apliktas ar sietiem, un saprotam, ka ķiveres ir drošībai. Šis ūdenskritums ir augstāks par iepriekšējo un kopskatā ar apkārt esošajām klintīm izskatās mežonīgāks.
- Kāpnes uz ūdenskritumu
- Kamnienczyka ūdenskritums
Notiek kārtējā foto sesija, un top kopīga ģimenes bilde. Man ļoti patīk aiza, tāpēc, kamēr pārējie jau sen ir uzkāpuši augšā, es to kārtīgi izpētu. Nu, ko padarīt, ja man patīk dabas mežonīgums? Uzkāpjot augšā un paejot tālāk, vēlreiz visu aplūkoju no augšas – super!
- Skati pie ūdenskrituma
Kad esam aplūkojuši ūdenskritumu, dodamies tālāk un nonākam pie ieejas Karkonoszes nacionālajā parkā. Parks atrodas uz Polijas un Čehijas robežas, tuvākā lielākā pilsēta ir Jelenia Gora.
Adrese www.karkonosze.pl
Cena pieaugušajiem – 5 zloti, bērniem – 2,5 zloti.
Esam izvēlējušies maršrutu, ko, vadoties pēc kartes norādēm, var izstaigāt trīs stundu laikā. Kalnā dodamies pa labi ierīkotu ceļu, kas ir diezgan stāvs, tāpēc kāpiens ir samērā grūts. Pēc kāda laika jaunākā meita sāk čīkstēt, ka nevarot vairs paiet, bet mēs tam nepievēršam īpaši lielu uzmanību. Pēc kāda laika čīkstēšana norimstas, un meita turpina kāpt kalnā bez problēmām. Kamēr ejam pa vietām, kur aug lieli koki, vēja nav un ir karsti, sviedri tek, un ūdens pudele strauji tukšojas. Dabas skati – neaprakstāmi!
- Uz kāda no klints bluķiem
- Ceļš, kas ved augšup
No kalna tek daudz strautiņu. Pie tiem apstājamies, lai noskalotu mutes un pagaršotu ūdeni, kas izrādās ļoti garšīgs, un slāpes mums vairs nedraud.
Aptuveni pēc pusotras stundas esam nonākuši pie kalnu viesu nama Na Hall Szrenickiej, kas atrodas 1092 m augstumā. Māja atrodas klajumā, tāpēc tur pūš stiprs un vēss vējš. Mūsu slapjās muguras sāk salt, tāpēc uzvelkam vējjakas, ko atpakaļceļā neviens tā arī nenovilka.
- Szrenicas virsotne 1362m
Pie viesu nama kādu brīdi atvelkam elpu un izdomājam vietējā krogā iedzert kaut ko siltu un uzkost. Gribētāju ir daudz, tāpēc ir izveidojusies gara rinda. Tā kā negribam gaidīt, nolemjam doties augstāk uz citu viesu namu un iekost tur. Kāpjot augstāk, vējš kļūst stiprāks, un jaku rāvējslēdzēji tiek aizvilkti līdz zodam. Kamēr ejam, mums garām paiet daži kāpēji sandalēs, šortos un T–kreklos. Skatoties vien, jau uzmetas zosāda!
Esam uzkāpuši vienā no Sudetu kalnu virsotnēm, kas saucas Na Szrenicy un kas atrodas 1362 m augstumā. Virsotnē pamatīgi svilpo vējš, un fotografēties uzdrošināmies tikai es un mazais. Pārējie ir nosaluši un slēpjas aizvējā.
- Takas lejup
Mūsu cerības paēst aizpūš vējš, jo viss ir ciet. Apēdam līdzi paņemtos cepumus un ejam tālāk, virzienā uz leju. Piedāvāju aiziet līdz nākamajai virsotnei, bet uz manu pusi tiek raidīti ne pārāk jauki acu skatieni. Ejot lejā, ceļš vairs nav tik labs – nākas iet pa akmeņainu taciņu, kas vietām ir izskalota.
Sākumā taka ir diezgan stāva, tāpēc vajag rūpīgi skatīties, kur likt katru nākamo soli. No nepārtrauktā sasprindzinājuma kājas sāk sajust slodzi. Personīgi man lejā iet vienmēr ir bijis grūtāk. Pa ceļam ir apskatāmi interesanti akmens veidojumi, kas izskatās apzināti sakrauti. Nevarējām saprast, kā tie vispār turas un nesabrūk.
- Akmens veidojums "Sfinksa"
- Akmens veidojums "Dzeguzes ligzda"
Nonākam uz labāka ceļa, bet tas vēl joprojām ir stāvs, tāpēc ir jāiet uzmanīgi, lai nenokristu. Mūsu četrotne sāk sadalīties – vecākā meita sāk iet ātrāk pa priekšu, sieva arī iet nedaudz ašāk, bet mēs ar maziņo paliekam nopakaļ un nesteidzīgi kāpjam.
- Ceļš lejup. Esam sadalījušies
Mazais pa ceļam vāc akmeņus un liek kabatās. Kad vēlāk nonākam lejā, abas kabatas ir pilnas ar dažādu krāsu akmeņiem. Pa ceļam ir lielāki strauti, kas veido nelielus ūdenskritumus. Kad esam nonākuši tur, kur sākas mežs, ceļš paliek lēzens un varam iet bez piepūles. Mežā tiek gāzti koki un tiek veidotas jaunas slēpošanas trases.
Ejot skatāmies, kā baļķu vilkšanai no meža, kur nevar iebraukt traktori, tiek izmantoti spēcīgi zirgi ar ļoti resnām kājām. Zirgiem ap krūtīm un priekškājām ir apliktas siksnas, pie kurām ir piesieta virve, kas savukārt ir aplikta ap baļķi. Zirgi ir iemācīti baļķus aizvilkt līdz konkrētai vietai un akurāti tos novietot. Kaut ko tādu mēs redzējām pirmo reizi, un to bija ļoti interesanti vērot.
Paredzēto trīs stundu vietā mēs gājām piecas stundas. Pie automašīnas nonākam pirms plkst. 16:00. Tā kā esam diezgan noguruši un gribas ēst, dodamies uz kempingu. Kad esam paēduši un nomazgājušies, liekas, ka spēki sāk atgriezties. Atceramies, ka pa ceļam redzējām gājēju ielu, tāpēc nolemjam neslinkot un dodamies apskatīt pilsētu.
Mūsu pastaiga ilgst pāris stundas un, tā kā nekādas īpašas vietas, ko apskatīt, un kādu vasaras kafejnīcu, kas iepatiktos, neatrodam, dodamies atpakaļ. Nolemjam aiziet uz veikalu un nopirkt kūku, lai būtu kāds našķis pie vakara kafijas.
Komentāri
Paldies par aprakstu. :))
Mans komentārs: