Marts

- Veči, Peter Gabriel lapā ir izziņoti koncerti, izskatās ka vajadzētu aizbraukt
- Ai nu kaut kā nevelk.
- Baisi ilgi vēl, lai pienāk tuvāk, padomāsim

Maijs

- Vai kādam nebūtu interese aizskriet līdz Hamburgai uz Peter Gabriel koncertu 20. jūnijā?
- Cik maksā biļetes? Kādas idejas par transportu?
- Super, Airbaltic ir lētās biļetes, jābrauc.

Pēc 3 dienām

- Kungi, koncerta biļetes ir nopirktas, rezervējiet aviobiļetes.
- Fcukinais Airbaltic, pēdējā solī izmeta laukā paziņojot, ka “biļetes par jūsu izvēlēto cenu vairs nav pieejamas, lūdzu veiciet jaunu rezervāciju”!!!
- Es braukšu caur Liepāju, tur būs lētāk.
- OK, neko darīt jāņem dārgās biļetes

1. jūnijs

- [neartikulētu skaņu virkne] 20. jūnija koncerts atcelts, organizētāji piedāvā vai nu atdot naudu vai paņemt biļetes uz 19. jūniju, ko darām?
- Ko daram, ko daram, jābrauc. Mainam biļetes, piesūtam klāt vienu dienu viesnīcu un braucam.

19. jūnijs.

Rīgas lidosta.
Nekā jauna te nav, izejam pasu kontroli, izskrienam pa veikaliem un prom, uz lidmašīnu. Šodien pēc 12 stundām mūs sagaida neaizmirstams muzikāls piedzīvojums, mākslinieka, ko var dēvēt par ārtroka vectēvu, koncerts Hamburgā. Mēs esam septiņi. Seši no mums lido no Rīgas, divi - no Liepājas, tapēc mēs viņus no rīta nesatiekam, bet ieraugam vienu otru sabiedrībā populāru personu, kas, kā vēlāk noskaidrojas, dodas turpat kur mēs. 

Hamburga

Transports

Vācija ir un paliek Vācija - valsts ar gandrīz ideālu transporta sistēmu. Pilsētā ir S, U un R bahn, kas aptver visus pilsētas rajonus un mums pat neradās jautājums par autobusu satiksmes organizēšanu. Ja jāsaka godīgi, es līdz šim neesmu varējis saprast ar ko atšķiras U un S bahn, jo abi tie atgādina kaut ko starp vilcienu un tramvaju, brauc ātri un klusi.

Biļetes, kā jau lielākajā daļā Eiropas ir ļoti daudz veidu, tapēc jāpastāsta par diviem biļešu veidiem, kas noderēs ceļotājiem. Pirmā ir stundas biļete - derīga vienu stundu visos transporta līdzekļos. Ļoti noderīga, ja vajag braukt uz vai no lidostas, jo mums sanāca braukt ar 3 transporta līdzekļiem, iekļaujoties 40 minūtēs. Nākamā ir dienas biļete - derīga visos transporta līdzekļos visas dienas garumā. Dienas biļetes cena - 6 eiro. Biļetes ir nopērkamas visās metro stacijās esošajos automātos par skaidru naudu. Starp citu - neticiet nevienam biļešu automātam uz kura ir uzlīmetas novelkamās bildītes ar kredītkaršu logo. Visticamāk ka biļetes tajos varēs iegādāties tikai ar Vācijas lokālajām debetkartēm.

Nokļūšana uz lidostu. Hamburga ir viena no tām pilsētām, kurā uz lidostu neiet ne tramvajs, ne vilciens. bet tas nenozīmē ka ceļš uz to būs ilgs, garš vai nepatikams. Ja nevēlaties izmantot tiešo autobusu no centrālās stacijas, tad sēdieties vilcientramvajā S1, S11 vai U1 un brauciet līdz Ohlsdorf, stacijai. Izejot no stacijas jūs uzreiz ieraudzīsiet 110 autobusu, kas jūs nogādās līdz lidostai. Ceļa ilgums no centrālās stacijas lidz lidostai ir apmēram 35 minūtes.

Kas jāredz

Kā rakstīts Hamburgas pilsētas oficiālajā lapā, Hamburga netiek uzskatīta par tūristu galamērķi un tā laikam ari būs taisnība. Hamburga, neraugoties uz savu cienījamo vecumu ir jauna pilseta, jo tās centrālā daļa tika iznīcināta II pasaules kara gados. Tapēc pilsētas centra arhitektūrā dominē pagājušā gadusimteņa 60-80 gadu kastīšmājas un pavisam retā vietās ir saskatāmas ēkas, kas tapušas pirms 100 un vairāk gadiem.

Hamburga lepojas ar saviem tiltiem. To esot vairāk par Amsterdamas un Venēcijas tiltiem kopā ņemtiem, bet jāteic, ka, neraugoties uz lielo kanālu un tiltu daudzumu Hamburga ne tuvu nelīdzinās Amsterdamai, drīzāk atstāj nomācošu iespaidu, jo tās daļa, kas piekļaujas ostai sastāv no ielām, kanāliem un samērā neinteresanta izskata ēkām, kas nekādi nerosina šajā vietā uzturēties ilgāk kā sameklēt pareizo ceļu uz upi.

Upmalā uzreiz var manīt ka Hamburga ir jūras pilseta. Lai arī līdz jūrai ir tālu, Hamburgas ostā nemeklējiet laiviņas, te ir nopietni kuģi, kas var iziet atklātā jūrā.

Rēperbānis

Rēperbānis ir iela, kas atrodas Sankt Pauli metrostacijas rajonā un ir izslavēta kā vieglas uzvedības dāmu pulcēšanās vieta. Ja jūs tiešām vēlaties apskatīt Rēperbāni darbībā, tad nedariet kā to darījām mēs - nebrauciet uz turieni pa dienu. Un vakarā arī turp nevajag doties. Atšķirībā no Amsterdamas sarkano lukturu kvartāla, kas “strādā” 24 stundas diennaktī, Rēperbānis savu dzīvi sāk pēc 11 vakarā un tad tur notiekot īstās lietas. Pa dienu šī iela atšķiras tikai ar XXX veikalu un kinoteātru lielo koncentrāciju.

Sternschanze

Šī ir citādā Hamburga. Hipiju un visādu dīvaiņu apdzivots kvartāls 3×5 ielu krustojumu lielumā. Dzīve tajā sākas pēc sešiem, septiņiem vakarā, bet ja vēlaties paēst un pastaigāt pa mazajiem veikaliņiem, kur var iegādāties lietas ko nekad nenopirksiet lielajos iepirkšanās centros, tad droši dodieties turp pa dienu.

Upes kruīzs

Kā jau visās pilsētās kas atrodas pie kuģojamiem ūdeņiem, arī Hamburgā ir pieejamas ekskursijas ar lielākiem un mazākiem kuģīšiem. Sakarā ar to ka mūsu vācu valodas zināšanas aprobežojas ar 10 vārdiem, pie kuģīšiem nācās ilgi piedomāt ar ko tie visi atšķiras. Pie biļešu būdiņām parasti bija izvietotas divas cenas - par 1 un 2 stundas ilgām ekskursijām, bez mazākā paskaidrojuma vai atiešanas laiks pēc 5 minūtēm ir stundas vai divas stundas ilgajam izbraucienam, nemaz nerunājot par to, ka nebija ne mazākās norādes par potenciālo maršrutu.

Sakarā ar strauji tuvojošos kuģīša atiešanas laiku nolēmām braukt ar tuvāko. Nopirkām biļeti, skriešus metamies uz kuģiti un… gaidam vēl minūtes 10 vērojot kā viens pēc otra atiet ekskursiju kuģīši. Mūsējais atiet pēdējais. Tulīt pēc atiešanas sākas kapteiņa stāsts par Hamburgu. Vācu valodā. Pēc tam stāsts turpinās par kuģiem, kam mēs braucam garām. Arī vācu valodā. Un par vietējo schrott. Atkal vācu valodā. Jāteic ka stāsts noteikti bija interesants, bet gribējās tomēr sadzirdēt kādu paskaidrojuma daļu arī angļu valodā.

Ekskursija beidzas pēc 50 minūtēm, kad esam apmetuši nelielu loku pa upi, ielūkojušies konteineru terminālī [otrais lielākais Eiropā], apskatījuši, kā tiek pietauvoti kuģi, kas atgādināja sivēnus, kā arī Hamburgas šrotu, kas par sevi atgādināja visas ekskursijas laikā. Pārsvarā tās bija dažadas smakas un kodīgu dūmu mākoņi.
Secinājumi, kas tika izdarīti pēc ši brauciena - ja vēlaties apskatīt kuģus un Hamburgas panorāmu - meklējiet lielos kuģus. Ja vēlaties pabraukt pa kanāliem - meklējiet mazos kuģīšus. Tie ir mazi, plakani un stiklotiem jumtiem. Diemžēl neradās ne mazākā nojausma kur atrodas biļešu kases un kādi ir to braucienu maršruti.

Iepirkšanās

Vācija ir slavena ar saviem veikaliem un Hamburga nav izņēmums. Te ir sastopami visi tie paši veikali kas citās Vācijas lielpilsētās - C&A, H&M, Karstadt, Galleria Kaufhoff utt. utjpr. Veikali izvietoti ļoti kompakti starp centrālo staciju un Rātsnamu uz iepirkšanās ielas. Plānojot iepirkšanos, veltiet laiku, lai iekāptu metro un aizbrauktu kaut kur paēst, jo iepirkšanās rajonā var rasties problēmas nopirkt minerālūdeni, kur nu vēl labi paēst, ja vien nav plānots ēst emsīdonaldā vai kādā citā tikpat jaukā “gimenes restorānā”.

Koncerts

Laikam ir nedaudz jāpaskaidro. Īsumā - mēs esam neliela kompānija kas reizi pa reizei apmeklē labus koncertus. Tā kā tie mūziķi ko mēs īpaši cienam uz Rīgu nebrauc, mums kā Muhamedam ir jādodas pie kalna, šoreiz uz Hamburgu, lai klausītos Peter Gabriel. Jau raksta pirmajā daļā minēju par nelielajām problēmām ko radīja atceltais koncerts, bet tas mūs neapstādināja un sešos vakarā mēs esam sapulcējušies tramvajvilciena stacijā gatavi doties uz koncerta vietu.

Sekojam ļaužu pūlim līdz nonākam pie vārtiem. Šoreiz, atšķirībā no citām reizēm, biļetes ir jāizņem “box office”. Sākam lūkoties pēc biļešu izsniegšanas vietas un sev par lielu izbrīnu neko tādu, kas liecinātu ka mēs varam dabūt savas biļetes, neieraugam. Prasam iekšā laidējiem un viņi norāda uz galdiņu aiz vārtiem pie kura sēž puisiets ar nelielu papīru kaudziti un pāris kastītēm. Dodos iekšā un sāku taujāt pēc mūsu biļetēm. Viņš izrok papīru kaudzīti un saka - nav man pieteikuma. Nosvīstu aukstiem sviedriem un mēģinu pa otram lāgam. Talkā tiek ņemts telefons un zvanīts biļešu tirdzniecibas birojam. Pēc neilgas sarunas saņemu jautājumu - cik tev vajadzēja biļetes? Vienu? Ņemot vērā jebkādu pierādījumu par nopirkto biļešu skaitu, mani pārņēma nelielas pārdomas vai būtu ētiski paprasīt dažas liekas biļetes, bet es saņemos un saku - man lūdzu septiņas biļetes.

Esam iekšā, iekārtojamies brīvākā vietā, nopērkam wurst desiņas un ļauži paklīst pēc krekliņiem. Koncertam jāsākas septiņos un mums ir vismaz stunda laika, ko izmantojam kavējoties atmiņu stāstos par dienā pieredzēto. Mums par lielu izbrīnu bez divdesmit septiņos uz skatuves uznāk tris puiši un sāk spēlēt. Neizpratnē palūkojamies pulksteņos, tie nepielūdzami rāda ka līdz koncerta sākumam ir vēl 20 minūtes un tie nav nekādi tehniķi, bet Charlie Winston ar draugiem. Puiši nospēlē dažas dziesmas, āārlijs pateic ka viņa jauno CD var nopirkt tur_tajās_būdās_pavisam_pavisam_aizmugurē un publika sarosās Pētera gaidās.

Paiet kādas minūtes kamēr tiek novākta un sakārtota skatuve un mēs jau ieraugam pirmo Peter Gabriel komandas biedru pavisam interesantā vietā, nodarbojoties ar dīvainām lietām.

Klusiņām safotografējis skatitājus, Tony Levin pazūd aiz skatuves un pēc neilga brīža atskan Gutten tag Hamburg. Koncerts ir sācies. Atšķirībā no ieprieksējās turnejas šoreiz izpaliek šova elementi ar kustīgu un transformējamu skatuvi, uzsvars ir likts nevis uz hitiem, bet dziesmām ko viņš nav spēlējis 20-30 gadus. Skatuve ir vienkārša, varētu pat teikt ka askētiska - minimālas gaismas, vienīgais interaktīvais elements ir 7-8 garas lampas, kas maina gaismas krāsu. Pie interesantajām lietām ir jāatzīmē 3 gab. Apple Cinema Display monitori, kas novietoti skatuves priekšā. Ko tajos rādīja - nav ne jausmas, varbut multfilmas dziesmu starplaikos

Dziesmu sarakstā, kā jau minēju, ir gana daudz vecu un sen nespēlētu skaņdarbu, kas vienu otru publikas pārstāvi noveda līdz ekstāzei, it īpaši Humdrum un Lay Your Hands On Me.

Dziesmu saraksts:

1. The Rhythm Of The Heat
2. On The Air
3. Intruder
4. D.I.Y.
5. Blood Of Eden
6. Moribund
7. I Don’t Remember
8. No Self-Control
9. Lovetown
10. Schnappschuß (Ein Familienfoto)
11. Steam
12. Mother Of Violence
13. Humdrum
14. Big Time
15. Not One Of Us
16. Lay Your Hands On Me
17. Digging In The Dirt
18. Solsbury Hill
19. Sledgehammer
20. In Your Eyes

Peter Gabriel un komanda izskatījās ļoti relaksēta un tas ir izskaidrojams ar to ka šis bija tikai ceturtais koncerts un to nespēja izbojāt pat problēmas “Digging in the Dirt” sākuma, kas lika sākt dziesmu no jauna. Koncertu noslēdz jau tradicionālā  In Your Eyes, šoreiz gan bez Papa Wemba vai Sevara, bet ar Charlie Winston, kurš kautrīgi mīņājās vienā skatuves maliņā. Ir pagājušas divas stundas aizraujošas mūzikas varā, absolūti pozitīvā gaisotnē un tas tikai pastiprina vēlmi - kaut reiz Rīgā būtu tāds koncerts.

Neliela atkāpe par koncertiem ārpus Latvijas un kapēc tos tur ir apmeklēt patīkamāk nekā Rīgā. Sākšu ar to, ka neviens no mums, kas apmeklē koncertus jau 5-6 gadus, pie ieejas nav pārmeklēts. Nekad. Atšķirībā no Rīgas, kur lai tiktu koncerta norises vietā ir jāiziet pretterorisma vienības cienīga pārbaude - vai tu gadījumā starp t-kreklu un miesu neesi noslēpis kādu biezāku papīra gabalu ko izmantot potenciālā teroraktā. Principā es pat vēlos izteikt pateicību Rīgas koncertu sargsuņiem ka viņi neliek novilkt kurpes lai pārbaudītu vai to zolēs kāds nemēģina ienest sprāgstvielas.

Tā kā man labā atmiņā bija pirms neilga laika Ozzy Osbourne koncertā redzētie apsargu pūļi, es mēģināju saskatīt cik apsargu ir Hamburgā. Man izdevās saskaitīt piecus - pa divi katrā skatuves pusē un viens kurš piestaigāja pie šiem puišiem un stāstīja anekdotes.

Trešā lieta - koncertu publika parasti ir zinoši par konkrētā mūziķa daiļradi. Pie tam - tie nevis zina tikai pēdējo hitu kas spēlēts MTV, bet, neraugoties uz samērā lielo vecumu, tīri labi atceras arī tās dziesmas kas ir radītas tajā laikā kad ne es, ne liela daļa šī raksta lasītāju nemaz nebija ieplānoti ieraudzīt pasauli.

Autors Sinn, oriģinālu lasiet http://kronos.normunds.com/?page_id=210