Cāļa atpūta

Evelīna piedzima 16. novembrī. Līdz Ziemasvētkiem bija palicis tikai neliels laiciņš. Bijām nolēmuši, ka šos brīnisķīgos svētkus svinēsim majās, ka mūsu meitiņa braucienam būs par mazu. Līdz šim mēs Ziemassvētkus svinējām laukos- Lietuvā.

Tā gāja laiks un svētki tuvojās.

Pēdēja mirklī mēs nolēmām doties uz laukiem. Bet viens no galvenajiem uzdevumiem- bija Evelīnas pases izgatavošana. Parasti pasi izgatavo  mēneša laikā, bet mums vairs šī laika nebija. Tāpēc bija jāpasteidzas. Evelīnai bija nepilns mēnesītis, kad mēs devāmies uz foto ateljē un fotogrāfējāmies priekš pasītes. Bildītē Evelīna sanāca ļoti nopietna un daudz vecāka nekā īstenībā. Liekas, ka pat savos astoņos mēnešos viņa izskatās jaunāka nekā uz bildes pasē.

Tad nodevām dokumentus un pēc četrām dienām mūsu mazās meitiņas pasīte bija gatava. Varējām arī doties tālajā braucienā.

Atcerējos, ka žurnālā “Mans Mazais” biju lasījusi par dokumentiem, kuri vajadzīgi sķērsojot robežu. Sameklēju šo žurnālu un izlasīju visu informāciju, kas mani interesē. Liekas biju iegaumējusi katru sīkumu. Bijām ļoti priecīgi, kad pienāca sen gaidītā diena un varējām doties ceļā. Mašīnā bijām pieci cilvēki: Evelīna, Evelīnas mama un tētis un vecmāmiņa un vectētiņš. Līdz robežai mums ir jabrauc apmēram 80 km un tas aizņem ziemas laikā apmēram 2 ha. Visu ceļu Evelīna bija ļoti mierīga, pārsvarā viņa gulēja. Kad piebraucām pie Skaistkalnes muitas robežpārejas punkta un iedevām dokumentus pārbaudei- pat nenojautām, ka mūsu ceļojums iegūs pavisam citu pavērsienu. Izrādās Evelīnai bijām paņēmuši līdzi pasi, bet nebijām paņēmuši dzimšanas apliecību.

Nevarējām pārliecināt robežsardzes darbiniekus par to, ka Evelīna ir mūsu mazā meitiņa. Kaut gan uzvārdi ir vienādi- tas varētu arī nebūt mūsu bēbis. Arī pasē vairs netiek veikti ieraksti par esošajiem bērniem. Ko nu darīt? Sagriezām mašīnu par 180 grādiem un devāmies mājup pēc dzimšanas apliecības.

Tā mēs atbraucām mājās, paņemām iztrūkstošo dokumentu un atkal devāmies ceļā. Pa ceļam Evelīna ēda mammas pupu un nesatraucās par garo ceļojumu. Šoreiz sķērsojām robežpārejas punktu bez problēmām. Veiksmīgi sasniedzām savas lauku mājas. Evelīnas vecvecmamiņas mūs sagaidīja ar garšīgām vakariņām un ap sirdi palika mierīgi un silti.

Ar prieku un laimi tika sagaidīti un nosvinēti Ziemassvētki.

Evelīna nemaz nenojauta, cik garu ceļojumu veikusi. Tas viņai nebija ne traucēklis, ne sķērslis. Viņa mums ir ļoti jauka un mierīga meitene. Un mēs viņu ļoti mīlam. Lielas bučas Tev mīļo saulīt.

Iesūtīja Zemenīte