Mazulis mašīnā
Pirmo reizi dodoties ar bērniem autoceļojumā, grūti izdomāt, kas jāņem līdzi, kā jāsapako lietas, kā jāplāno pats ceļojums. Lai nebūtu jāmācās tikai no savām kļūdām, brīvā pārstāstā iztulkoju pieredzējušas ceļotājas, piecu bērnu mammas Annas Lundell padomus, kurus var atrast šajā zviedru saitā . Tos esmu papildinājusi arī ar savu personīgo pieredzi un komentāriem (tas, kas rakstīts ar slīpiem burtiem).
Annai mācība bija pirmā reize – nepareizi sapakotas somas, stresains noskaņojums, pārāk gari pārbraucieni. Bez tam jau pirmajā apstāšanās vietā viņus apzaga. Jā, šis ceļojums bija katastrofa. Bet jau nākošajā gadā tika piekopta pavisam cita stratēģija. Līdzņemamo lietu bija uz pusi mazāk un bez tam mašīna tika aprīkota ar jumta bagāžnieku.
Jumta bagāžnieks.
Jumta bagāžniekā visērtāk pakot lielas, mīkstas somas – tādējādi tā tilpums tiek izmantots vislabāk. Somas ir noderīgi pakot pa tēmām – piemēram, soma “Peldēšanai”, soma “Nakts viesnīcā”, soma “Apstājamies ko iekost, jeb Pauze”.
Piemēram, kad izdomājam pieturēt kādā ceļmalas apstāšanās vietā, lai izlocītu kājas – atveram jumta bagāžnieku un izņemam somu “Pauze”. Tur atrodas ēdamais, dzeramais, tualetes papīrs, mitrās salvetes, papīra dvielīši. Un – bumba, kas bērniem ļoti iecienīta un veicina izkustēšanos!
Kad tuvojas vakars un nonākam pie viesnīcas – ņemam līdzi somu “Nakts viesnīcā” – tur jau mums glīti sapakotas zobubirstes, pidžamas, grāmatiņa ar vakara pasaciņu un viss nākošajam rītam vajadzīgais.
Citudien varbūt apstājamies kādā pludmalē – nu kārta somai “Peldēšana” – ar dvieļiem, peldriņķiem un peldkostīmiem. Nekādas rakšanās pa visu mašīnu, meklēšanas un neatrašanas. Alleluja!
Ja ieplānots pārbrauciens ar kuģi un nakšņošanu tajā – piemēram, ja dodamies uz Zviedriju vai Somiju – “Kuģa” somas saturs apmēram tas pats, kas “Viesnīcas” somai. Vēl varbūt noder tabletes pret sliktu dūšu, arī kādas rotaļlietas vai spēles, kārtis laika kavēšanai.
Brīvība ir lukss.
Ir tāda paruna, ka ceļš ir svarīgāks nekā galamērķis. Sākumā ir grūti to piemērot autoceļojumam. Annas ģimenei pirmajos ceļojumos likās būtiski pēc iespējas ātrāk nonākt galapunktā, tāpēc viņi mēdza braukt visu nakti, kamēr bērni guļ, pie reizes ietaupot arī izdevumus par viesnīcām. Bet cik tas ir viegli un interesanti? Pēc septiņu gadu pieredzes Eiropas ceļos Anna iesaka ceļojumu veikt īsākos etapos. Tā ir brīvība – ļauties impulsam, apstāties kādā interesantā vietā, iepriekš neieplānoti nopeldēties gleznainā līcītī , ieturēties jaukā restorāniņā, sekojot ceļarādītājam, iegriezties kādā blakusceļā – varbūt tieši tur atrodam kaut ko iepriekš neparedzētu un mums saistošu!
Šo padomu ņemu vērā, plānojot mūsu vasaras ceļojumus (īstenībā biju jau līdz tam nonākusi arī pati, pirms atradu šo saitu). Kaut gan mūsu ģimene ir labi trenēta uz gariem pārbraucieniem – kad savulaik dzīvojām Somijā, bieži braucām uz Latviju, dienas laikā pievārējot 550 km pa Somijas ceļiem, kuģi uz Tallinu un tad vēl no Tallinas līdz Kurzemes vidienei – tas nesagādā mums pārmērīgas grūtības. Tomēr īso pārbraucienu metode dod jau pieminēto BRĪVĪBU un (kas nav mazsvarīgi) nenogurstam un negarlaikojamies ne paši, ne bērni .
Pieci bērni un divi pieaugušie.
Daudzi Annas paziņas brīnās, kā tas iespējams – ceļot ar tik daudziem bērniem. Annai ir savas viltībiņas. Piemēram, ļoti svarīgi ir iesaistīt bērnus ceļojuma plānošanā. Visu pavasari viņi sapņo par vasaras ceļojumu un plāno to – sapņi un gaidas ir puse no ceļojuma jaukuma. Ja, piemēram, ieplānots brauciens uz Itāliju, viņi biežāk gatavo itāļu ēdienus, iemāca bērniem dažas frāzes itāliski, paņem bibliotēkā grāmatas par Itāliju lielajiem un bilžu grāmatas mazajiem...
Es pārsvarā infornāciju meklēju internetā un dodu bērniem aplūkot saitus par vietām, kas pa ceļam varētu būt interesantas. Tā manas jaunietes var pašas izčekot tos saitus un izvēlēties, kuras vietas labāk gribētu apmeklēt.
Bērniem draudzīgas apmešanās vietas.
Anna mēdz apmešanās vietas pasūtīt iepriekš. Topā ir kempingi/viesnīcas ar baseinu, kur kārtīgi izdauzīties pēc dienas mašīnā. Labi noder arī minigolfs, kādi interesantāki spēļu laukumi. Annas lielajai ģimenei vajadzīgas divas viesnīcas istabas un visērtāk ir tad, ja tās atrodas viena otrai blakus, varbūt pat savienotas ar durvīm. Šādas istabas ir, bet to nav daudz, tāpēc Anna tās pasūta laicīgi.
Mēs orientējamies uz kempingmājiņām un dažreiz arī kādu viesnīcu, kuras arī mēdzu pasūtīt iepriekš, jo sezonas karstumā ar vietām var būt čābīgi. (Atceros vienvasar bijām iecerējuši pirms pārbrauciena no Zviedrijas uz Latviju pārnakšņot kempingā pie Kapellskär. Bet vietu nebija. Telts arī nebija un pēc garā pārbrauciena mašīnā starp visām paunām sēdēt/gulēt ne tik nekārojās. Bija vēls vakars un lija lietus. Zibeņoja un dzirkstis šķīla arī atmosfēra mašīnas iekšpusē. Beigās nācās par bargu naudu palikt pēdējā brīvajā viesnīcas istabiņā, kas nu galīgi nebija paredzēta četriem cilvēkiem. Labi, ka reģistratore par mums apžēlojās, kaut gan viņiem esot bargi noteikumi par max pieļaujamo cilvēku skaitu un ugunsdrošību). Bet, ja esat gatavi nepiecišamības gadījumā gulēt arī līdzpaņemtā teltī, tad nav obligāti pasūtīt iepriekš.
Laika kavēšana.
Anna raksta: kad esam sakravājuši mašīnā gan mantas, gan sevi, pamājuši ardievas mūsu mājai, sākas piedzīvojums! Bet paiet nedaudz minūšu un, tikko esam nokļuvuši līdz šosejai, 2-gadīgā Alise jau grib atrasties galapunktā - Itālijā. ”Mamma, kad būsim atbraukuši!? Kad būsim galāāā???!!!”
Klasisks gadījums, vai ne? Tad jāķeras pie klasiskiem glābšanas riņķiem.
Lielākā daļa bērnu labprāt skaita sarkanas (vai citas krāsas) mašīnas. Citi skaita govis. Vai baznīcas. Īstenībā skaitāmās lietas var būt jebkādas – spēle kā tāda piesaistīs bērnu uzmanību.
Annas bērniem patīk skaitīt mīļas tantes un onkuļus. Bērniem ir papīrs un zīmulis. Kad aizmugurē tuvojas kāda mašīna vai arī apdzen, vai arī Anna kādu apdzen – tad bērni māj sveicienu tajā mašīnā sēdošajiem. Mīļie onkuļi un tantes māj pretī un bērni tos piereģistrē. Šī spēle tiešām iecienīta – Annas bērni tā var māt stundām ilgi.
Mani bērni mēdz skaitīt dzīvniekus – kad redz kādu ceļmalā, tad atdarina šī dzīvnieka balsi. Visbiežāk dzirdam zviegšanu, govs māvienus, putniņu čivināšanu. Paretam arī kādu suni, kaķi vai kazu.
Var spēlēt Autobingo - šim nolūkam mājās iepriekš jāsagatavo kartiņas ar 4x4 vai 5x5 rūtiņām, kurās ieraksta vai iezīmē dažādas ceļazīmes, zirgu, putnu, autobusu, policijas mašīnu – lietas, ko ar lielu varbūtību var sastapt pa ceļam. Tad bērni ievelk krustiņu tai rūtiņā, kuras saturu ierauga dabā. Noteikumus var izdomāt un variēt paši – uzvar tas, kas aizpildījis vienu rindiņu vai visu kartiņu. Man šķiet, var nopirkt arī gatavas šādas kartiņas.
Annas vidējiem bērniem patīk tamborēt. Viņiem ir katram sava tamboradata un dzijas kamols – ticiet vai neticiet, bet tamborēšana iet pilnā sparā.
Vecākie bērni savukārt ņem līdzi grāmatas no bibliotēkas.
Vēl iecienīti laika pavadīšanas veidi ir kopīga dziedāšana, ”es lādēju kuģīti” utml.
Minēšanas spēle - viens iedomājas kādu lietu. Pārējie drīkst uzdot jautājumus, uz kuriem var atbildēt ar jā vai nē. Uzvar tas, kurš atmin iedomāto. Tā ir laba spēle. Ja pacenšas, jautājumus var izdomāt ļoti smieklīgus.
Mums vēl tāda spēle – kāds iedomājas kādu mašīnas marku un pasaka pirmo burtu. Pārējiem jāuzmin. Tā var minēt arī, piemēram, dzīvniekus.
Spēlējam arī klasisko latviešu spēli ”še tev zelta rubulīti”.
Noderīgas lietas ir CD-pleijers vai MP3 ar iecienīto mūziku vai pasakām, krāsojamās grāmatiņas un zīmuļi, krustvārdu mīklu žurnāli, grāmatiņas ar dažādiem uzdevumiem. DVD-pleijers ar filmām, kāda tetris vai tamlīdzīga spēlīte. Varbūt arī ceļojuma šahs vai dambrete, ja bērni to pieprot. Kārtis.
Daži praktiski padomi.
Neņemiet līdzi pārāk daudz mantu, piedomājiet pie pakošanas. Gandrīz visos kempingos/viesnīcās ir iespēja veļas mazgāšanai;
Par to veļas mazgāšanu –veļmašīnas jau ir gan, bet mums tomēr ir nācies iegriezties arī tādos kempingos, kur iepriekš jāpasūta laiku uz veļas mazgāšanu. Tas, protams, nerada problēmas, ja kempingā uzturas ilgāku laiku. Bet, ja vakarā atbrauc un no rīta aizbrauc – ko tad? Tāpēc mēs tomēr ņemam līdzi drēbes tā, lai pietiktu visām dienām. Apakšveļu un zeķītes gan nav problēmas izmazgāt zem krāna un pa nakti izžāvēt.
Neņemiet līdzi pārāk daudz ēdamā, to var nopirkt pa ceļam.
Nu, tas relatīvi – atkarībā, uz cik dārgu valsti brauc. (kaut gan Latvijas cenas nu jau tuvojas cenām citās Eiropas valstīs un dažkārt pat pārsniedz tās).
Pārbaudiet, vai bērni mašīnā ir droši piesprādzēti – drošības josta iet pāri bērna krūtīm un nevis kaklam.
Ja braucēju mašīnā ir daudz – jumta bagāžnieks ir laba lieta! Nav obligāti tādu jāpērk, varbūt var izīrēt vai aizņemties.
Neaizmirstiet paņemt līdzi laika kavējamās lietas bērniem un atcerieties, ka šī soma jāņem mašīnas salonā, tāpat arī soma ar pa ceļam graužamajiem našķiem un mitrajām salvetēm.
Paņemiet līdzi zāles pret sliktu dūšu. Konfekšu ēšana lielos daudzumos arī var izraisīt sliktu dūšu.
Diezgan noderīgs ir guļamspilventiņš, lai iesnaužoties ir, uz kā atspiest galvu. Piedevām tam ir mājas smarža. To esam izmēģinājuši. Bet kaut kā īsti nenoderēja. Nenoderēja arī tādi mēnessveida uz kakla uzliekami piepūšami spilventiņi – bērni čīkstēja, ka esot karsti un neesot ērti. Bet pēdējā laikā tomēr atkal tiek pa drusciņai izmantoti šie spilventiņi.
Ja braucat vasarā, burvīga lieta ir saules aizsargi logiem – kaut arī mašīnā varbūt ir kondicionieris, tomēr, ja saule spīd tieši virsū, ir nežēlīgi karsti. Mums ir vairāki tādi uz piesūcekņiem – tad viņus var savietot kā vajag, atkarībā no kuras puses spīd saule.
Daži padomi ārzemju braucieniem.
Dokumenti.
Neaizmirstiet vadītāja apliecību, mašīnas tehnisko pasi un ”zaļo karti”. Horvātijā, Slovēnijā, Slovākijā, Čehijā un Ungārijā tiek pieprasīta starptautiskā autovadītāja apliecība. Man gan liekas, ka jaunās šofertiesības Latvijā visas ir starptautiskas – pielabojiet, ja kļūdos.
Pase, tā bieži vien vajadzīga arī, iečekojoties viesnīcā.
Ceļojuma apdrošināšana, veselības apdrošināšana.
Padomājiet, cik riskants ir jūsu izbraukums un kāds apdrošināšanas veids jums būtu vispiemērotākais.
Ja dodieties pa ES valstīm, noteikti paņemiet EVAK - ES veselības apdrošināšanas karti. Tās dabūjamas par brīvu
Zagļi.
Visbiežāk sanāk tā, ka mašīna ir kārtīgi pielādēta ar mantām. Laba ideja ir visas vērtīgākās lietas un dokumentus salikt divās somās, kuras visur var ņemt līdzi. Turiet šīs somas savā tuvumā un neizlaidiet no acīm, kad apstājaties uzpildīt benzīnu, izlocīt kājas, paēst… Sadaliet somu saturu tā, lai viss nebūtu zudis arī gadījumā, ja viena soma tomēr tiek nozagta. Dokumentiem un biļetēm kopijas, svarīgi telefona numuri (kredītkartes nobloķēšanai, vēstniecībai, apdrošināšanas kompānijai, mammai ;-)).
Maksas ceļi.
Ja sanāk braukt pa maksas ceļu (tie ir diezgan izplatīti, piemēram, Francijā un Itālijā), nodrošinieties ar skaidru naudu. Vienā daļā valstu ir problēmas arī ar kredītkartēm veikalos, tā kā skaidra nauda noderēs jebkurā gadījumā. Biju ārkārtīgi pārsteigta, ka vairākos Norvēģijas veikalos (normālos veikalos, ne jau mazās bodītēs) manu Visakarti neņēma pretī. Likās tāda attīstīta valsts…
Jūsu Zince
Komentāri
Mans komentārs: