Cāļa atpūta

Vasara, atvaļinājums un mūsu ceļojums sākās. Šogad mūsu nepilnus divus gadus jaunais Roberts pirmo reizi devās ārpus Latvijas robežām.

Ar mašīnu braucām uz Sāremā salu, pēc tam iegriežoties pa ceļam nedaudz mājās, tad uz Klaipēdu un Palangu. Jāteic, puika ceļojumu divu nedēļu garumā izturēja lieliski. Viņš izpeldējās atklātā jūrā gan Igaunijā, gan Lietuvā, gan arī tepat līcī. Tas bija brīnums, ka bez liekas čīkstēšanas puika skatīja mūsu izvēlētos apskates objektus. Ļoti patika Muhu salas brīvdabas muzejs, arī Kuresares cietoksnis.

 Klaipēdas jūras muzejā Roberts uzmanīgi vēroja pingvīnus un atdarināja viņu kustības. Vēl viņš skrēja no viena akvārija pie otra ar saucieniem: " O! O... " Laikam pie sevis salīdzināja lielos akvārijus ar mūsu mājas ne tik lielo akvāriju. Šķiet, viņš bija laimīgs, ticis ārā no auto sēdeklīša, un varēja izskrieties pēc sirds patikas. Pirmo reizi bija arī brauciens ar kuģiem. Igaunijā ar lielāku prāmi, Lietuvā ar mazāku.

Interesanti bija vērot kā uz kuģa spēļu istabā spēlējās dažādu tautību bērni. Roberts ar igauņiem un somiem ļoti labi runājās. Tā bija tik viņiem - maziem bērniem saprotama valoda.

Mēs ceļojot parasti nakšņojām teltī. Tā bija arī šoreiz. Mēs cēlām, kā puika saka, māju. Viņam ar māsu viena, tētim ar mammu otra istaba. Sākumā Roberts nekādi nevarēja saprast, kāpēc jāguļ teltī un vēl turpat deg ugunskurs. Tas bija kaut kas jauns un neparasts. Līdzēja līdzpaņemtais piena maisījums un māmiņas nodziedātā dziesmiņa.

Tagad ar mazuli daudz vieglāk ceļot kā kādreiz. Bērna labsajūtai ir autiņbiksītes un speciālā pārtika. Attaisi burciņu un pabaro. Nekādu problēmu. Ir jābūt vēlmei parādīt mazulim plašo pasauli. Tētis un mamiņa ir tie, kas palīdz ieraudzīt, saprast un iepazīt to.

Pati sevi atceros tik maziņu kā pašlaik ir mans puika. Ceru ka arī Robertam vēl ilgus gadus paliks atmiņā šis ceļojums.