Cāļa atpūta

Iespējams, ka vecāki bērnus ar dažādiem mošķiem, kas mīt Niedrājā, baidīja tāpēc, lai sīkie neietu tik tālu projām no mājām cauri mežam. Taču ezers vienmēr ir vilinājis visu paaudžu makšķerniekus, jo par zivju bagātību tur sūdzēties nevar. Šodien ir izskaitīts, ka Niedrājā mīt praktiski visas Latvijas ezeros dzīvojošās zivis. Tā ūdens ir tīrs un caurspīdīgs - šis fakts vilina Latvijas ūdenslīdējus. Interesanti, ka vairākas sezonas šis ezers nav bijis iekļauts vides veselības speciālistu monitoringa sarakstā. Proti, nav ņemtas analīzes, vai tur drīkst peldēties. Peldējušies ir daudzi un nekad nekas veselībai bīstams nav atgadījies. Vēl – Niedrāja ezerā nav novērotas zilaļģes.  

Vai tiešām velns?

Parasti pie vietām, kur ir akmeņu salikumi, centās izrakt nelielus dīķīšus vai izmantoja ezerus un upju tecējumu. Senās novadu robežas parasti gāja pa upju tecējumu. Lielās svētvietas visbiežāk atradās ūdens tuvumā vai netālu no tām bija spēcīgi avoti. Piemēram, līdz 20. gs. sākumam no Smiltenes novada Cērtenes pilskalna iztecēja avots, ar kura ūdeni varēja palīdzēt cilvēkiem. Diemžēl tagad avots slēgts. Vēl līdz 60. gadu beigām Klievezera (otrs mistiskais Smiltenes puses ezers) ūdens bija ar labu iedarbību uz cilvēka organismu kopumā. Novērojumos un praksē konstatēts, ka Niedrāja ezera ūdens, cilvēkam peldoties vai atrodoties ūdenī, notīra no biolauka visu negatīvo enerģiju uzlādējumu, ko dod mūsdienu civilizācija. Vairāku dienu ūdens procedūras mazina stresu un sāpes organismā, pastiprinās vielmaiņa un ķermeņa kopējais dzīvības spēks.

Senas pasakas un teikas vēsta, ka velns daudz kur Smiltenē un tās apkārtnē bēris ciet upes ar akmens bluķiem. Niedrāju viņš izvēlējies par savu dzīves vietu. Veci ļaudis stāsta, ka ezeram esot dubultais dibens, kur nelabais visu savu bagātību savilcis. Par lielu naudu vēsta vēl kāda teika. Taču diezin vai ezerā, kuram Latvijas dziednieki piedēvējuši tik daudz labu īpašību, mistu pats velns.

Kas precēs naudas mucu?

Niedrāja ezera krastā ik pa laiciņam vēlīniem garāmgājējiem rādoties balta, apaļa sieviete. Pusnaktī pieejot pie kājām gājējiem vīriešiem un vilinot „Precē mani!” Ja uzrunātais nobīstas, viņa krītot atpakaļ ezerā, kliegdama - būšot jāguļ tā dibenā vēl simts gadu! Šī sieviete esot noburta naudas muca. Ūdenslīdēji gan dibenu esot izčamdījuši un neko līdzīgu nav atraduši. Varbūt velns to noslēpis otrajā dibenā.

Interesanti fakti

Niedrāja ezers ir visai iecienīta atpūtas vieta Smiltenes pievārtē. Te izvietojušies pavisam septiņi nelieli ezeriņi, Niedrājs ir lielākais un tuvākais, ejot no pilsētas puses. Daži no apkārtnes smiltāju pauguriem ir samērā augsti un stāvi, jādomā, ka te reiz atradušies ar kulta izdarībām saistīti objekti.
Arheoloģiskie materiāli liecina, ka līdz m. ē. 7. gs. Ziemeļvidzemē, visriņķī Smiltenei savas pēdas atstājuši agrākie teritorijas apdzīvotāji somugri, kurus pakāpeniski atspieda Tālavas latgaļi.