Cāļa atpūta

Braucām ceļojumā kopā ar mazo. Mazajam ir bez dažām dienām 2 gadi, līdzi ņēmām ari auklīti, jo viņa mums ir ceļojumu mīļotāja. Saplānoju visu laicīgi un ka par brīnumu viss ari izdevās. No Rīgas izbraucām ap 10 no rīta, Jelgavas virzienā. Pirmais pieturas punkts bija z/s "Līcīši", kur "ražo" veikalos tik loti redzēto kazas pienu, sieru, biezpienu. Ārkārtīgi jauks gids - saimniekdēls, var gan apskatīt kazas lielā daudzumā (tās ir labi paēdušas, jo mūsu līdzpaņemtos burkānus ne visai novērtēja), gan nogaršot produkciju. Nākama pietura bija Eleja "Franču gaumē", kur loti jauks francūzis, kas brīvi, bet ar franču akcentu, runā latviski ražo franču sieru. Sestdien visas ražošanas telpas bija tukšas, taču viņš pa visām izvadāja un pastāstīja, tad izvilka pagalma galdu un cienāja mūs ar sieru un vīnu. Pagalmiņā priekam tiek turēti ari franču baloži, kas ir apm. 1,5 mūsu balodis. Tālāk bija klasiskais maršruts uz Tērveti (Rūķu mežu), kur nedaudz prieku aptumšoja lielas skolēnu (7-10g) grupas, kas kliegdamas brēkdamas centās izmēģināt visas rūķu mājas. Lieki teikt, ka 2gadniekam tur bija grūti iespraukties. Tad Auce "Šmita namā" paēdām un pabraucām nedaudz atpakaļ uz Bēni, kur bija sarunātas naktsmājas "Mežmaļos". Jauka vieta - šūpoles, daudz tehnikas, kas mums ļoti aktuāli, var cept šašliku. Tikai žēl, ka nebiju paņēmusi nekādas bērna mantas līdz. Nevienu, ari grāmatu ne. Nākamajā rītā devāmies uz Ķeveles (Karaļa) avotiem, kur ir tiešām loti smuki un sakopti, biju izdrukājusi ar pamācību, kas jādara(cik soli, uz kuru pusi jāsper, kad jāmazgā mute, kad jālej aiz kakla un kad jādzer. Paņēmām līdzi ari pudeli avota ūdens un tālāk braucam uz Pekaiņu mežu. Tur diemžēl tālu netikām (apm. 700m ), jo izvēlējamies dzīvot nevis tikt odu apēstiem. Tad nu palika pēdējais objekts - netālu no Jelgavas esošais "Zemnieku cienasts", kur bērns varēja riktīgi izvērsties atrakciju parkā (dažādas šūpoles, slidkalniņš, mājiņa, vilcieniņš) un pie reizes ari paēst. Mans secinājums - 2gadigs bērns vel ir drusku, drusku par mazu prieks brīvdabas ekskursijām (tās var taisīt pašiem par prieku), viņš, protams, uzvedas lieliski un sekoja visam līdz, bet lielākais prieks bija par atrakciju laukumu, ko var atrast ari Rīgas parkā. Un tā, ka mūsu "zvēru" periods ir pārgājis "traktoru" periodā, lielāks prieks bija par lauku tehniku, nekā par kaziņām vai rūķu mājam. Pokaiņu mežs būtu bijis galīgi garam. Tas droši vien ir savādāk, ja ir divi bērni, kas var skriet un dauzīties savā starpā, vienam laikam bija drusciņ garlaicīgi. Varbūt es vienkārši gribēju VISU laiku redzēt mirdzošas un starojošas bērna acis aizmirstot, ka bērns kādā brīdī arī nogurst. Man tiešām ļoti patika un domāju, ka nākamais ceļojums būs uz Ventspils bērnu pilsētiņu, kur vajadzētu būt gana interesanti viesiem.

Iesūtīja Pece