Cāļa atpūta

Izlasīju interesantu piedāvājumu un nolēmu mazliet pastāstīt par dullo Tunēnu ģimenīti, kuriem ļoti patīk paceļot, un, protams, kopā ar bērniem! Šoreiz aprakstīšu dullo ceļojumu apkārt Vidzemei, jo tas veikts kopā ar visiem 4 bērniem.

Ceļojums notika 2000.gada 25. un 26. oktobrī. Tātad jaunākajai ceļotājai - meitiņai Alisei bija tikai nepilni 4 mēneši. Un kas vēl dullāk - braucām ar nakšņošanu teltī (oktobra beigās!).

Pirmā diena - 25.oktobris bija ļoti skaista un saulaina. Reāli ceļojums sākas no Rīgas, jo braucienu līdz Rīgai mēs uzskatām par tādu ikdienišķu pasākumu...Tātad pirmie pieturas punkti bija smilšakmens arkas Vidzemes Jūrmalā un Lauču lielais dižakmens - jūrakmens.Tālākais ceļš veda uz Ainažiem - izstaigājām Jūrniecības muzeju, secinājām, ka Latvija ir traki maza, jo muzeja darbinieces dēls izrādās bij mūsu Saldus ķirurgs un vīram arī labs draugs.Tālāk - Burtnieku ezers, miiiiilzum daudz ūdens, meituks pat skatījās ieplestām acīm. Pusdienas ar ezera vēja piegaršu, svaiga galva un lieliskas rudenīgas lapas visapkārt.Valmiera - ļoti aktīva un jauka pilsēta. Muzejā apskatījām visu ekspozīciju, izstaigājām pilsētas centru, nožēlojām, ka nav laika un iespējas tikt uz teātri.Nakšņojām Gaujas krastā - vīrs ar dēliem teltī, es ar meitu - mašīnā. Atzīšos godīgi - tā kā matrači, izrādās, laida ārā gaisu, visi teltī nosala, izņemot vienu - mazo puišeli teltī, kuram pagadījās vienīgais labais matracis un meitiņu mašīnā, jo viņa bij ietīta līdz ausīm. Taču tas nevienam neko ļaunu nenodarīja, pat iesnas nepiemetās.Nākošā rītā laidām uz Alūksni, izstaigājām slavenās pilsdrupas - tagadējo estrādi, tālāk Gulbene (kur īpaši tika meklēts "Rankas piena" veikaliņš, lai nogaršotu viņu ļoti gardos jogurtus...) - gulbja statuja, vecā un pagalam nolaistā Gulbenes muiža.Tālāk - ātri cauri Madonai un uz Gaiziņu, lai visi būtu bijuši Latvijas augstākajā virsotnē. Pa Taurenes ceļu uz Cēsīm, jau novakarē izstaigājām Cēsu pils apkārtni un izkāpelējām visas neskaitāmās kāpnes.Pats pēdējais - Zvārtas iezis. Notika kuriozs- mašīnai bij "kapotam" noskrūvējies noslēdzējs un mēs gluži nejauši nospriedām, ka esam to pazaudējuši un mašīnu nevarējām aizslēgt uz signalizāciju. Līdz ar to man un meitukam gāja secen bļaustīšanās no Zvārtas ieža virsotnes, jo nācās palikt lejā... Toties mūsu vīrieši visi kā viens uzjoza augšā un bij lielā sajūsmā par foršajām atbalsīm.Ieteikums ģimenēm ar bērniem - nebaidīties braukt nekur arī ar mazu zīdainīti - galu galā "piena kannas" vienmēr līdzi un ja vēl ir pamperi un mitrās salvetes - nekur nepazudīsi! Piedevām meitiņa izrādīja ļoti lielu pacietību un it nemaz nebija nogurusi, jo mēs salīdzinoši daudz laika pavadījām ārā.Uz balvām nepretendējam, vienkārši gribam sadūšināt kādu, kurš baidās ar maziem bērniem doties ceļojumā. Un noteikti nav ko laisties uzreiz uz tālām zemēm - mūsu pašu Latvija ir ļoti skaista un daudz kas vēl neredzēts. Mums gan praktiski maz palicis, ja nu Sēlija vēl tāda neredzētāka, bet Kurzeme, Latgale, Vidzeme un Zemgale apceļota krustu šķērsu.