Cāļa atpūta

Darbojošās personas 2 lieli (saukti par mammu un tēti) un 1 mazs, ļoti skrienošs un aktīvs divgadnieks.

Ceļojuma sākuma punkts Rīga, otrdienas rīts. Sakraujam mašīnā drēbes (daudz), pārtiku (mazliet), izdrukas no interneta par dažādām interesantām vietām un naktsmītnēm, telti, segas un labā noskaņojumā sākam pirmo šīs vasaras ceļojumu.Mūsu pirmais plānotais mērķis – Pedvāle. Jau pie pagrieziena uz Kandavu neplānoti jābremzē – dīķī peld gulbju pāris ar 6 maziem pelēkiem gulbīšiem - to nevar laist garām.Pedvālē apmeklētāju praktiski nav, un no Kuldīgas puses tuvojas milzīgs tumšs negaisa mākonis, bet tā kā kājas izlocīt nepieciešams, tad nu drosmīgi dodamies izpētīt mūsdienu mākslu. Mazais laimīgi ticis ārā no autosēdeklīša šaurības nav apturams. Bet pērkona rūkoņa un zibens tuvojas arvien tuvāk un tuvāk... Ja nogrand skaļāk, stāstam mazajam ka mākoņi nevar ceļu sadalīt un tāpēc dusmojas. Pusceļā satumst un negaiss ir klāt – balti krusas graudi kārtīgu zirņu lielumā krīt un krīt, zibens liekas sper tepat blakus un mēs trijatā zem viena lietussarga nolīduši krūmājā kādas mazas upītes ielejā pētām kā kūst rociņās paņemts krusas grauds... Pēc negaisa takas ir slidenas – bet tas jau tikai palielina jautrību - un kad vēl sāk uz takām izlīst gliemeži – lieli un mazi, liekas ka esam te uz ilgu palikšanu. Pēdējos 500m jau spīd saulīte un notiek izbradāšanās, izskriešanās un izšļakstināšanās pa lielajām peļķēm. Karsta tēja un sausas drēbes pēc tam vajadzīgas gan mazajam, gan lielajiem “mazajiem”.Turpinām ceļu caur Kuldīgu (2 dienas pie radiniekiem), Aizputes malkas pilīm (iepriekšējā apmeklējuma atmiņas par tām ir daudz labākas nekā šobrīd redzamais) un Kazdangas muižu uz Liepāju. Vēja ģeneratoru parks pirms Liepājas interesants skats gan lieliem, gan mazam, bet kā tādam mazam paskaidrot kas tas tāds?Vasara vēl aizvien nav īsti sākusies tāpēc negaidīti siltais ūdens Liepāja pludmalē ir patīkams pārsteigums. Sākumā tā kautrīgi pamērcējam mazo rociņu, kājiņu, bet kamēr tētis dodas atpakaļ uz mašīnu pēc dvieļiem un drēbēm, mazais jau ir paspējis pāris reizes “nepaspēt aizmukt” no lielā viļņa.Jūra, smiltis, saule, pāris izskaloti gliemežvāki un koka zariņi – un nekas vairāk arī nav vajadzīgs labai izklaidei vismaz pāris stundu garumā. Bet pēc pusdienām kādā mazā kafejnīciņā Tirgoņu ielā piedzīvojām vienu no satraucošākajiem brīžiem (vismaz vecākiem) ceļojuma laikā – mazais pazuda!!! Ejot no mammas pie tēta (ne vairāk kā 5 metri!) mainīja virzienu, skriešus ārā pa atvērtajām durvīm un tajās pāris sekundēs kamēr mamma paspēja izskriet ārā, uz ielas (labi kā tā ir gājēju iela) mazā jau nebija... Izrādās palaidnis bija pa taisno devies iekšā pa blakus durvīm mūzikas ierakstu veikaliņā, no kurienes arī viņu “izmeta”- bet nu pāris sirmi mati gan nepilnas minūtes laikā garantēti... un pilsētu centru apmeklējumi laikam tuvākos pāris gadus neparādīsies ģimenes ceļojumu maršrutos.Tālāk mūsu ceļš ved pie Papes savvaļas zirgiem un govīm. Un uz telšu vietām pie Pasaules dabas fonda Dabas mājas. Pirmo reizi mazais nakšņo teltī un nav ne vainas. Bērnam prieks un liela interese par to mazo “mājiņu”, ko var tā vienkārši uzcelt pļavas vidū. Arī Dabas mājas ekspozīcija ar iespēju klausīties dažādu putnu dziesmu ierakstus ir interesanta pat tādam maziņam. Un protams – jūra turpat aiz kāpas un saulīte, kas lēnām pazūd aiz mākoņa.No rīta braucam uz akmeņaino Nidas pludmali. Daudz, daudz akmeņu... gan pludmalē, gan mazā cilvēciņa kabatās, gan mašīnā. Pa ceļam uz Rīgu vēl zirgu pajūgā izbraucam pa “Bebru paradīzi”, pārliecināmies, ka no maza cilvēciņa viedokļa 2 poniji ir nekas salīdzinājumā ar mazu kaķēnu... un Rīgā esam tieši tik laicīgi, lai paspētu izmazgāt drēbes pirms došanās jaunos piedzīvojumos.

Ieteikumi citiem ceļotājiem:

1. Lai cik cītīgi plānotu, braucot kopā ar bērnu, nekad nebūs iespējams visu saplānot: nav vērts uztraukties par nelielām novirzēm no iecerētā (vai pat dažu objektu izslēgšanas no iecerētā maršruta), jo galvenais – lai labi justos gan lieli, gan mazi.

2. Vismaz ceļojot pa Latviju nav vajadzības sapirkt pārtikas krājumus, bet dzeramajam, nedaudz ēdamajam un mitrajām salvetēm gan būtu vēlams vienmēr būt pa rokai.

3. Nesteidzieties! Esiet atvērti negaidītiem pārsteigumiem! Mazajiem daudzas šķietami vienkāršas lietas ir nezināmas un neizpētītas.

Iesūtīja Roniite