Cāļa atpūta

Šovasar kopā ar vīru un meitiņu (1,2 gadi) nolēmām kaut kur paceļot. Doma bij paceļot pa Baltiju. Tā kā vasara nebija diez ko silta, tad izdomājām, ka Lietuvā varētu būt siltāks laiks.

 Pirmās grūtības, ceļojot kopā ar mazuli izjutām garā ceļa dēl, ik pēc laiciņa apstāties un izstaigāties uz pusstundu. Tā nu mums ceļš uz Kuršu kāpām izvērsās veselas dienas garumā.

Kad beidzot iebraucām viesu namā, mazā bija vispriecīgākā no mums visiem. Viņa bizoja visu vakaru. Gribēja pat nomēģināt kā padodas bizošana tēta kurpēs (1. fotogrāfija).

 Nākamo dienu izlēmām veltīt skaistāko vietu apskatei. Viens no lielākajiem piedzīvojumiem bija, kad iekrāmējuši iemigušo bērnu lielajos ratos gājām apskatīt augstāko punktu kuršu kāpās. Stumjot ratus pa stāvo, smilšaino kalnu, manuprāt mēs katrs zaudējām pa vismaz 2 kg svara (2. fotogrāfija).

Pārējās divas dienas mēs veltījām vienkāršai atpūtai - gulēšanai pie jūras, pastaigām pa Nidu, izbraucieniem ar veclaicīgu kuģīti.

Atpakaļceļā bijā ieplānojuši aizbraukt uz Delfināriju (3. fotogrāfija). Biju jau sabijusies, ka maziņā tik ilgi nevarēs mierīgi nosēdēt, gribēs dīdīties un skraidīt apkārt. Bet kā par brīnumu, viņa bija tik ļoti pārņemta ar delfīnu un roņu priekšnesumiem, ka viņa  nosēdēja nepakustoties un ieurbusies priekšnesumā visas tās 2 stundas.

Mājupceļā vēl iebraucām Palangā nopeldēties jūrā - tā nu sanāca, ka pirmoreiz Līva peldējās nevis Latvijā, bet gan Lietuvā.

Ceļojums mūsu ģimenei šogad bija brīnišķīgs. Domāju, ka nākošgad atkal brauksim ceļot trijatā. Kas zin, varbūt nākošgad jau pamēģināsim kaut kur mazliet tālāk.

Iesūtīja eliina