Cāļa atpūta

Mēs ģimenē esam 4 cilvēki, Es, vīrs un 2 mazuļi. Divas meitiņas, kurām ir 3 un 1.1 gadi. Dzīvojam Kuldīgā.

Nesen bijām ceļojumā uz Ventspili. Ventspilī tieši norisinājās pilsētas svētki. Mūsu ceļojuma mērķis bija Akvaparks.

No Kuldīgas izbraucām pulkst. 3.00 dienā. Ceļš likās garš, bet tomēr interesants. Jāpiebilst ka mazajai tas bija pirmais ceļojums. Bija ļoti karsta diena, tā kā obligāti bija jānodrošinās ar lielām dzeramā rezervēm. No limonādēm ļoti slāpst, tādēļ līdzi ņēmām tīru avota ūdenīti. Veikalā nopirkām bulciņas, kuras tad arī mazās pa ceļam ēda. Mašīna gan pēc tam bija skaista. Meitas biju saģērbusi ļoti plāni, jo laukā bija ļoti karsts, tādēļ arī ar karstumu nebija problēmu.

Ventspilī bijām pāri četriem. Tajā dienā tieši bija ziedu paklāji un mēs aizbraucām apskatīties tos, izstaigājām tirdziņu, safočējāmies pie dažiem no paklājiem, bērniem vislabāk patika govs, bet mums lielajiem visi. Laikā kad skatījāmies paklājus, no ostas laukā brauca liels kuģis, pasažieri māja ar rokām un mēs pretī. Bērniem bija baigie brīnumi. Tie skatījās acis neatrāvuši un ar baigo sajūsmu māja pretī kuģa pasažieriem.

Tālākais mūsu ceļa mērķis bija bērnu pilsētiņa, bet tā kā bijām izsalkuši braucām uz picēriju pusdienās. Ventspilī baigi labā picērija ir DIĀNA. Pasūtījām picas, ko galu galā nemaz nevarējām apēst. Bijām pārvērtējuši savu ēstgribu. Mazā sāka niķoties un izlēja lielo Colas buņdžu. Sanāca baigās dusmas, sabojāja man garīgo, kas vēlāk atkal uzlabojās.

Devāmies uz bērnu pilsētiņu. Lielākā meita, ieraudzījusi atrakcijas, skriešus devās uz tām. Viņai ļoti patika slidkalniņi. Sākumā gan bija bail, bet gājām tā pakāpeniski no zemākā uz augstākajiem, pašās beigās šī ar manu māsu, kurai ir 12 gadi jau brauca lejā no pašiem augstākajiem. Bērns gribēja izmēģināt visas atrakcijas. Smējāmies, ka viņa jau vairs neiet, bet skrien uz atrakcijām. Mazais meitēns pa to laiku ar tēti šūpojās, spēlējās smiltīs un izmantoja atrakcijas pašiem mazākajiem. Domāju ka viņai patika, jo rokās sevi ņemt neļāva. Pilsētiņā pavadījām vismaz kādas 3 stundas. Kad bija jādodas prom, bērniem bija ļoti žēl, bet mums taču bija vēl priekšā Akvaparks, to arī lielākajai meitai iestāstīju.

Bijām ļoti noguruši un gribējām saldējumu, tādēļ izlēmām iebraukt veikalā nopirkt saldējumu, diemžēl tā bija mana kļūda, jo saldējums karstajā mašīnā kusa, un beigu beigās visi bijām nopilinājušies, jo sīkuči taču nemāk normāli ēst.

Beidzot braucām uz Akvaparku.Tad nāca slikta ziņa, ka Akvaparks šajā dienā tikai līdz 21.00 vaļā, a pulkst. jau bez 10 min. deviņi. Paši vīlušies, sīkā arī sāka niķoties.

Neko darīt, braucām uz jūru peldēties. Jūrā ūdens silts, bet gaiss auksts, tomēr vienalga mēs ar māsu un lielāko meitu iegājām peldēties. Mazā peldējās, kamēr zobs uz zoba vairs nestāvēja. Tad gājām laukā, saģērbāmies un gājām uz jūrmalas atrakciju laukumiem. Kārtīgi iztrakojāmies. Trakojot arī baigi ātri bija pagājis laiks un pulkstens jau bija vienpadsmit. Sākās uguņošana, kuru visi noskatījāmies, tikai maziņā savos ratos jau saldi čučēja.

Pēc uguņošanas turpinājās garais mājupceļš uz Kuldīgu, kura laikā visi saldi čučējām, un sapņojām par dienā pārdzīvoto.

Tāds nu bija mūsu ceļojums, tepat pa Kurzemes pusi, viena no mūsu skaistākajām dienām šajā, tik īsajā, vasariņā.

Iesūtīja Ranila