Bērniņ, ko Dievs man devis
Bērniņ, kuru Dievs man devis
Savā klēpī iznēsāt,
Pūciņ drebošā un smalkā
Dusi, pieglaudies man klāt!
Irbe āboliņā klausās,
Sirds tai dreb un nevar stāt;
Netrūksties no manas elpas,
Dusi pieglaudies man klāt!
Tevi, manu stiebriņ sīko,
Dzīves vējiem purināt;
Nelaid vaļā manu krūti,
Dusi pieglaudies man klāt!
Viss man zudis, nenāk sapnis
Spirdzināt un mierināt.
Neizslīdi man no rokām,
Dusi pieglaudies man klāt!