Ievads  :

Vai dzirdat, draugi, cik te ir jautri? Mēs pašreiz atrodamies, kur jūs droši vien līdz šim nekad vēl neesat bijuši – Ozolaines ciemā, kuram cauri vijas Lazdu ceļš. Šis ciems ir neparasts. Iedzīvotāji te runā kā cilvēki, ģērbjas kā cilvēki, ceļ mājas un ēd kā cilvēki. Bet tomēr nav cilvēki. Tie ir visdažādākie zvēriņi.
Lūk, 2 zaķēni – Pauks un Šmauks
Viņu krustēvs Robis aptieķnieks
Gudrais dārznieks Eidis – ezis
Un skursteņslauķis Ādams – āpsis
Pasta priekšniece ir Paula – pīlīte
Un viņas palīdze ir veiklā peļu Zuzīte
Par veselību Vilis vāvere te gādā
Bet kurmju Made mājās čakli strādā
Tik zebiekstes ( 2 gab. ) šai ciemā disciplīnu jauc
Pie kārtības tās vienmēr sesks sauc
Ko ļaudis te dara un kā viņiem iet, to, lūdzu nu paši paklausiet 

1. cēliens

Pauks dzied : Nāc, Šmauk, ar īstu drosmi, sāksim mēs rīta rosmi.

Abi dzied un vingro  :
Uz augšu pacelt ķepiņas, uz leju nolaist ļipiņas – 2X
Vieni divi trīsi, vieni, divi trīsi – 2x
Uz sāniem noliekt austiņas, uz priekšu pastiept ūsiņas –2 x
Vieni divi trīsi, vieni, divi trīsi – 2x

Pauks : Nāc, Šmauk, ar īstu drosmi, beigsim nu rīta rosmi.
Abi : Mierā, stāt!

Šmauks : Pauk, vai mums šodien vēl ir kas ēdams?
Pauks : Kur tad gadīsies? Tu labi zini, ka nav. Ja gribi ēst, tad jāiet strādāt.
Šmauks : Man negribas strādāt. Ko tu domā, kas būtu jādara?
Pauks : Nu, jāpadomā, jāpadomā. Re, kur iet peļu Zuzīte!
Abi : Labrīt, peļu Zuzīt!
Zuzīte : Labrīt, labrīt, labrīt, zaķēni!
Pauks : Kur tad Tu tā iedama?
Zuzīte : Paula - pīlīte slima. Man jāaiznes viņai karsta zupiņa.
Abi zaķi : āaaaaaaaaaa ( kāri skatās katlā )
Zuzīte : Vai nesmaržo labi?
Šmauks : Labi gan, labi gan . Tikai nesot neizlaisti.
Zuzīte : Uzmanīšos, uzmanīšos ....

Nāk kurmene

Abi zaķi : Labrīt, kurmenīt!
Kurmju Made : Labrīt, labrīt , zaķēni !
Pauks : Vai jūs arī kaut ko nesat Paulai - pīlītei?
Kumju Made : Kā tad, kā tad. Viņa kopš vakardienas saslimusi. Kompots viņu atspirdzinās.
Pauks : jāa .... . Skaties, Šmauk, tur jau vēl viens nāk!
Šmauks : Eidis Ezis . Kādus lielus ķiršus nes!
Pauks : Droši vien arī Paulai – pīlītei.

Ezis iet uz pīlītes māju un dungo

Paula- pīlīte : Paldies Eidi, paldies. Dziesmiņa noteikti mani izdziedinās. Lūdzu, ienāciet.
Ezis Eidis : Pateicos, Pauliņ. Pateicos.

Šmauks : Tu redzēji, Pauk, zupiņa, kompots, ķirši. Slimiem gan ir labi. Žēl, ka mēs neesam slimi.
Pauks : Ko tu teici, Šmauk? Slimi? Tā ir laba ideja! Vienam no mums jāpaliek slimam.
Šmauks : Nerunā nu aplamības. Mēs taču abi esam veseli kā rutki.
Pauks : Es nemaz nerunāju aplamības.
Šmauks : Kurš no mums būs slims? Es nu gan negribu un tev arī neieteiktu.
Pauks : Negribi, negribi ... nav vajadzīgs. Es pats būšu slims. Man ļoti patīk slimot.
Pauks sāk tēlot : Vai, vai .... vai, vai, vai , ai, ai , ai ....
Šmauks : Ko ? Kas tev kaiš?
Pauks : Nekas, nekas .... es tikai mēģinu vaidēt. Tā visi slimie dara. Atkal tēlo  ... ai, ai , vaivaivai ... Ko tu stāvi un brīnies? Dari kaut ko.
Šmauks : Nē, Pauk, es neko nedarīšu .
Pauks : Darīsi gan! Tu aiziesi pie aptieķnieka Viļa vāveres un paprasīsi kādas zāles pret kratītāju.
Šmauks : Pret kratītāju? Kas tas tāds ir?
Pauks : Es jau pats arī nezinu. Kad Vilis vāvere tev sāk prašņāt, tad saki, ka man sāp galva, ir karstumi un aukstumi. Es nevaru gulēt un viss kratos. Lūk, tā .... brrrrrrrrrrr ( kratās )
Šmauk, nekavējies un ej! Citādi nedošu tev gardumus, ko man atnesīs.
Šmauks: Nu labi, labi . Visu izdarīšu
Skrien uz aptieku

Aptiekā :
Vilis vāvere : Nāciet, nāciet visi !
Kurmju Made : Mana meitiņa klepo. Iedodiet kādas saldas zāles
Peļu Zuzīte : Tad jau būs bradājusi pa aukstu ūdeni.
Šmauks : Labrīt, labrīt! Lūdzu, aptieķniek Vili vāvere, dodiet kādas zāles pret kratītāju.
Vilis vāvere : Pret kratītāju? Kas tas tāds? Kam tad tāda slimība ir?
Šmauks : Paukam ir. Viņam ir aukstumi un karstumi. Un visa galva viņam sāp un kratās.
Vilis vāvere : Visa galva kratās? Kurā vietā tad viņam īsti sāp?
Šmauks : Divās vietās –pierē un pakausī.
Vilis vāvere : Ahā! Dod zāļu pudeli . Te būs zāles. Dzeramas trīs reizes dienā pa ēdamkarotei. Pirms lietošanas saskalot.
Peļu Zuzīte : Šmauk, atnāc man līdzi. Es tev iedošu kompotu, ko aiznest slimajam Paukam. 
Šmauks : Labi, Zuzīt, paldies.
Vilis vāvere : Bet, vai ārsts ir bijis?
Šmauks : Nē. Pauks negrib. Viņam bail no ārsta. Paldies par zālēm un sveiki!
Vilis vāvere : Sveiki! Eidi Ezi un Madīt, Pauks nemaz nav slims. Viņš tikai izliekas. Es pats vakar viņu redzēju.
Eidis ezis : Es arī viņu redzēju šodien. Bet varbūt viņš pēkšņi saslimis?
Kurmju Made : Jā, tas tā var būt! Ka tik nav kas lipīgs?
Vilis vāvere : Nebūs, Madīt, nebūs! Es to izzināšu.
Eidis : Kā tad?
Vilis vāvere : Es pārģērbšos par ārstu. Aiziešu Pauku izmeklēt. Jūs visi pagaidiet, kamēr atgriezīšos.

Nāk, dziedādams Šmauks un nesdams kompota trauku.

Pauks : Nu, Šmauk, kā izgāja?
Šmauks : Re, kā izgāja – zāles un kompots
Pauks : Dod šurp to kompotu ātri. Ātrāk, ātrāk .... Ātri ēd  ... Mmmm, cik gards!!!! Cik salds! Še, še, še ... tev ar. Plūme mana, ņem ābolu .....
Pauks: Nu gan nāks veseliem bariem un nesīs man gardumus.
Šmauks : Tā tev bija gan laba ideja, Pauk!

Atskan klauvējiens pie durvīm

Pauks : Ielaid, gan jau atkal kāds kaut ko nes.
Vilis vāvere pārģērbies par ārstu : Labrīt, es esmu dakteris Velk un dziedē. Mani sūtīja aptieķnieks Vilis vāvere. Te jums esot kāds saslimis ar kratītāju.
Šmauks : Jā, mans brālis nav gluži vesels. Viņš guļ
Vilis vāvere : Labi , labi es tūliņ viņu izmeklēšu.

Vilis vāvere izmeklē Pauku un dzied :

Kustiniet ausis, lūk, tā, lūk, tā
Pagroziet acis, lūk, tā, lūk, tā
Pateicos jums
Pateicos jums
Elpojiet dziļi, lūk, tā, lūk, tā
Klepojiet skaļi, lūk, tā, lūk, tā

Pauks mēģina klepot

Sliktas ir lietas
Bēdīgas lietas

Šmauks : Kas viņam kaiš?
Vilis vāvere : Šī slimība ir bleķu bleķītis. Slimnieks nedrīkst celties un nedrīkst lasīt. Viņam jāguļ mierīgi gultā. Lūk, šie pilieni un pulveri.
Šmauks : Bet ēst? Ko lai dod viņam ēst? Kompotu, zupiņu, šokolādi? Varbūt saldējumu?
Vilis vāvere: Nekādā ziņā. Tādas lietas viņu var uz vietas nobeigt. Dodiet viņam nedaudz sarīvētu sīpolu. Pēc dažām dienām es atkal pienākšu. Sveiki!
Pauks : Kompotu nedrīkst, šokolādi nedrīkst, saldējumu nedrīkst. Kas tad par labumu gulēt slimam? Sarīvēts sīpols ... tpfū .... . Ceļas no gultas .
Šmauks : Pauk, necelies augšā. Tā iet, ka izliekas par slimu. Nebūtu izlicies, nebūtu saslimis pa īstam.
Pauks: Šmauk, vai es patiešām īstenībā esmu slims???
Šmauks : Saprotams. Guli mierīgi.
Pauks : Es negribu, negribu. Es negribu slimot. Dod man ātrāk zāles, dod man ātrāk zāles.
Kāri dzer iedoto sīrupu
Pauks : Šmauk, man nelabi ! Vai dieniņ, ku nelabi! Vai, vai, vai ....

Klauvē pie durvīm , Pauks turpina kliegt

Vilis Vāvere : Kāpēc Pauks tik nelabi kliedz?
Šmauks: Vai, Vili vāvere, sliktas lietas, sliktas lietas. Atsūtiet ātrāk dakteri Velk un dziedē.
Vilis Vāvere: Velk un dziedē? Kas viņš tāds ir? Ozolainē tāds nav dzirdēts.
Šmauks: Bet tu taču viņu pats sūtīji! Pauks tagad mokās, dzerdams viņa negaršīgās zāles.

Pauks fonā vaid ...... vai, vai, vai

Vilis vāvere : Vai viņš tās jau izdzēris?
Šmauks : Jā, visas.
Vilis vāvere ( skaļi smejas )
Šmauks : Kas tur ko smieties?
Vilis vāvere : Es tāpat vien par savām domām. Man tādas jocīgas domas prātā ( smejas ). Jāskrien pastāstīt citiem.
Šmauks : Pauk, Vilis vāvere neko par ārstu nezina. Viņš pat smejas, ka tu guli gultā un dzer zāles.
Pauks : Ak, tā! Vai manu vai, tagad es saprotu. Kur mana galviņa? Dakteris Velk un dziedē taču bija Vilis pats, pārģērbies par ārstu. Tāpēc man viņa kuplā aste likās tik pazīstama.
Šmauks ( sāk smieties ) : Un viņš tev atsūtīja tās negaršīgās zāles. Lika tev gulēt un noliedza ēst kompotu. ( smejas ). Tu gribēji piemānīt Ozolaines ļaudis, bet Vilis piemānīja tevi. ( smejas )
Pauks : Ko tu ālējies? Kas tur ko smieties? Tas ir briesmīgi nekrietni – tā mani mānīt.
Šmauks : Bet tu jau sāki pirmais mānīties.
Pauks : Pietiek, tagad es vairs nemānos.
Šmauks tik smejas
Pauks : Tu beidz smieties.
Šmauks : Es jau varu beigt, bet citi tāpat par tevi smiesies.

Dziesma finālā
Vilis Vāvere : Pauks tik slims izlikās, Pauks tik slims izlikās,
Visi zvēri : ha, ha, ha, ha ....
Vilis Vāvere : Rūgtas zāles sadzērās, Rūgtas zāles sadzērās
Visi zvēri : ha, ha, ha, ha ....