Pūka dziesma
Ja lāči būtu bites un bite būtu es,
Tad nerīkotu stropu pie pašas galotnes.
Neviens pa zariem nerāptos, pēc salda medus nācis,
Jo medus lejā stāvētu, ja bite būtu lācis.
Kam labāk vēl kā mākonīšiem
Zilā gaisā iet?
Visi mazi mākonīši
Skaļā balsī dzied.
Var ūdeni uz galvas katram
Mākonītis liet
Un, kad tu būsi slapjš līdz ādai,
Atkal projām skriet.
Ja podam būtu kājas,
Tas aizietu no mājas.
Bet kāju nebij gan.
Tad kāpēc pods nav mājās?
Ar medu pilns līdz malām
Šis podiņš plaukta galā
Bij glīti nolikts man.
Bet tagad pods nav mājās!
Lai dzīvo Lācis! Lai dzīvo sveiks!
Lai dzīvo Lācis! Lai dzīvo sveiks!
Kas daļas man, lietus vai sniegi snieg,
Ja medus uz mēles man brokastīs tiek?
Var plosīties vēji un putenis brāzt,
Ja medū drīkst ķepu un degunu bāzt!
Lai dzīvo Lācis! Lai dzīvo sveiks!
Lai dzīvo Lācis! Lai dzīvo sveiks!
Kad vēders būs pilns, viņš brokastis beigs!
Jo vairāk snieg, –tidlī-bums–
Jo vairāk tiek, –tidlī-bums–
Jo vairāk tiek –tidlī-bums–
Mums sniega!
Kas zin to gan, –tidlī-bums–
Cik ļoti man, –tidlī-bums–
Cik ļoti man –tidlī-bums–
Salst kājas!
Visu darīšu ar prieku,
Ja vien resnāks nepalieku,
Bet es resnāks nepalieku,
Tā šķiet man.
Trusīt, ak, cik tavi vārdi
Jauki skan!
Divatā ar tevi runāt
Patīk man.
Kad tu saki: ,,Uzcienājies!”
Tas ir ļoti draudzīgs mājiens.
Lāča ausij šitāds mājiens
Saprotams.
Tas ir laimīgs rīts, ja Sivēns
Ir ar mani kopā.
Tas nav laimīgs rīts, ja Sivēns
Nav ar mani kopā.
Nebēdāju es nenieku,
Ja es citus nesatieku,
Šodien man ir tāda diena,
Kad neiešu ne pie viena,
Tā ir gan.
Taurenīši lidinājas.
Ziema, ziema, ej nu mājās!
Velk jau gaiļbiksītes kājās
Mauriņš zaļš.
Visām puķēm ziedēt sokas,
Mežiem darba pilnas rokas,
Baložiem uz katra stūra
Ķīviņš skaļš.
Bites arī ceļas gaisā
Un uz medošanu taisās.
Jaunu podu krājums aizsākts
Spēj tik ēst!
Tāpēc visas govis dūko,
Dūjas mauj, un vistas kūko,
Tāpēc Pūks tik saldi pūko
Piesaulē.
Visur pavasari mana,
Visur skaļa dziedāšana.
Sila pulkstenīši zvana
Tā, ka trīc!
Dzeguze gan neprot dūkot,
Tikai kuk– un tikai –ūkot,
Toties Pūks var glīti pūkot
Putniem līdz.
Aleksandra Milna dzejoļi Vizmas Belševicas atdzejojumā
Iesūtīja Elza