Vaļveidīgo dzīvnieku masveida bojāejas gadījumi, kad tie desmitiem vienlaicīgi tiek izskaloti okeānu karstos, ilgus gadus bijis minējumiem apvīta tēma, kur neviens no izskaidrojumiem tā īsti nav uzskatīts par ticamu. Spāņu un britu zinātnieku kopīgais pētījums , iespējams, beidzot ļāvis noskaidrot vainīgo.

Desmitiem jūras krastā izskalotu mirstošu dzīvnieku, kuru lielā svara dēļ nav pat lāgā iespējams nogādāt tos atpakaļ ūdenī. Ilgus gadus tās tika dēvētas par traģiskām nejaušībām. Tomēr neskaidrs likās fakts, ka arī tie dzīvnieki, kurus nogādāja ūdenī, drīz vien ļāvās viļņiem sevi izskalot atpakaļ krastā. Pastāvēja hipotēzes, ka pie vainas ir bara vadoņi, kas kādu iemeslu dēļ zaudējuši orientāciju un šī iemesla dēļ uzvedušies kā Susaņins daudziem zināmajā krievu leģendā. Bet arī šīs hipotēzes kontekstā palika neskaidrs jautājums, kas tad ir tas faktors, kas izraisījis orientēšanās spēju zudumu. Britu un spāņu zinātnieku prātus saistījis savdabīgs fakts, ka vaļveidīgo dzīvnieku bari visbiežāk izskaloti krastā pēc kara flotes manevriem, kuros plaši lietoti hidrolokatori. Pēdējais ievērojamākais šāda veida gadījums novērots pirms gada pie Kanāriju salām. Zinātnieki veikuši desmit bojāgājušo dzīvnieku sekciju. Kā publikācijā žurnālā "Nature" apliecinājis Pols Džepsons no Londonas Zooloģijas institūta, apskatot tikko bojāgājušo dzīvnieku audus zem mikroskopa, tajos atklāti neskaitāmi sīki gāzes burbuļi.

Vēl, protams, varot diskutēt, kas un kā notiek detaļās, taču esot pamats apgalvot, ka dzīvnieku bojāejai ir viens pamat iemesls – kesona slimība, kas rodas straujas dekompresijas apstākļos. Šī slimība ir labi zināma ūdenslīdējiem. Jo dziļāk viņi ienirst zem ūdens, jo vairāk gāzu paaugstinātā spiediena ietekmē izšķīst asinīs. Ja izniršana notiek lēnām, gāzu koncentrācija pakāpeniski samazinās un organisms no liekajām gāzēm atbrīvojas elpošanas ceļā. Ja ūdenslīdējs iznirst strauji, gāzes veido burbuļus turpat sīkajos asinsvados, nosprosto tos un šādā situācijā cilvēks nereti iet bojā, ja laicīgi netiek pārvietots uz dekompresijas kameru, kur atmosfēras spiediens no augstāka lēnām tiek samazināts līdz normālajam. Kesona slimība jūras dzīvniekiem – tas ir kas nedzirdēts un tiek uzskatīts, ka jūras zīdītāji savulaik pārejot no sauszemes dzīves uz dzīvi ūdenī, pamazām tikuši galā ar šo parādību. Tādēļ šīs slimības parādīšanās vaļveidīgajiem dzīvniekiem varot tikt skaidrota tikai ar jaunu apstākļu rašanos un šie apstākļi esot hidrolokatori. Lieki piebilst, ka ar visspēcīgāko šāda veida aparatūru ir aprīkota tieši militārā flote. Pagājušā gada augustā ASV Dabas resursu aizsardzības nacionālā padome un vairākas citas vides aizsardzības organizācijas jau mēģināja iesūdzēt tiesā Kara floti un Jūras zvejas dienestu, lai novērstu jaunas paaudzes hidrolokatoru ieviešanu, kas strādā zemas frekvences skaņas diapazonā. Šim projektam bija iztērēti 300 miljoni dolāru, un tika uzskatīts, ka ar šo ierīču palīdzību varēs konstatēt ienaidnieka zemūdenes pat 450 km attālumā. Pagājušā gada jūlijā Jūras zvejas dienests esot izdevis jauno hidrolokatoru lietošanas atļauju uz 5 gadiem. Vides aktīvisti pēc BBC ziņotā, to nosaukuši par vaļu atšaušanas licenci.

Atgriežoties pie nupat publiskotajiem pētījumu rezultātiem, gan jāpiebilst, ka nebūt viss vēl nav skaidrs. Vēl rūpīgi jāizpēta vai lokatoru starojums kādā līdz šim nezināmā veidā var tieši izraisīt gaisa burbuļu rašanos audos, vai arī šis starojums tikai dezorientē dzīvniekus, kādēļ tie pārāk strauji ir spiesti uzpeldēt ūdens virspusē, un straujā dekompresija ir tā, kas izraisa kesona slimībai raksturīgo gāzu izdalīšanos. Taču šī viedokļa aizstāvji uzskata, ka tomēr nevarot būt šaubu, ka hidrolokatori esot vaļveidīgo zīdītāju masveida bojāejas gadījumu galvenais iemesls. Kā komentējot publikācijā "Nature" izteiktos atzinumus, atzīmē britu raidītājs BBC, šie zinātnieku atklājumi var kļūt par nopietnu argumentu vides aizsardzības organizāciju rokās, kas jau ne reizi sūdzējuši tiesā militāro jūras manevru rīkotājus. Tas viss kopā varētu novest pie hidrolokatoru jaudas ierobežojumiem, kas, kā varētu domāt, nebūt nepriecēs cilvēkus ar uzplečiem.

Pēc ziņu kanāla BBC materiāliem