Kas bija senais cilvēks “Otci”?

Itālijas Alpu ledājos atrastais akmens laikmeta cilvēka mumificējies ķermenis kļuvis par nozīmīgu pētījumu objektu, kas ļāvis ielūkoties vairāk nekā 5000 gadus tālos notikumos. 1991.gadā vācu tūristu pārim pirmoreiz ieraugot daļēji ledū iesalušo ģindeni, pirmā doma, kas nākusi prātā, bijusi par bojāgājušu alpīnistu. Tomēr pirmatnējs cirvis un maks ar bultām jau pavisam drīz apliecināja, ka atradums ir daudz senāks un arī daudz nozīmīgāks zinātnei.

Pavisam drīz “Otci” kļuva par strīdus objektu gan starp valstīm uz kuru robežas tas tika atrasts, gan starp atradējiem un atraduma ieguvējiem. Taču vēsturē “Otci” vārds ieies nevis saistībā ar strīdiem un tiesas darbiem, bet gan kā atklājums, kurš pirmo reizi ļāvis ielūkoties tā laika Alpu iedzīvotāju dzīvē. Ar mūsdienu metodēm izdevies noskaidrot pat “Otci” aptuveno dzimšanas vietu un dzīves ceļu. Zinātnieki apliecina, ka cilvēka cieto audu analīze ļauj vispārējos vilcienos izsekot viņa dzīves gaitām, jo dzeramā ūdens un pārtikas sastāvā ietilpstošie minerāli vairāk vai mazāk proporcionāli nogulsnējas cilvēka zobos un skeleta kaulos. Salīdzinot šo ķermeņa daļu ķīmisko sastāvu ar tuvākās apkaimes dzeramā ūdens analīzēm, varot spriest par cilvēka dzīves gaitām. Turklāt zobu ķīmiskais sastāvs vairāk attiecoties uz bērnību, bet skeleta kauli jau uz vēlāko mūža daļu. Ar šādu analīžu palīdzību izdevies noskaidrot, ka “Otci” bērnība pagājusi Dienvidtirolē, apmēram 60 kilometrus no viņa atrašanas vietas, bet vēlāk viņš pārcēlies vairāk uz ziemeļiem, kur ziemas pavadījis ielejās, bet vasarā pārvietojies kalnos. 40 - 46 gadu vecumā viņš devies uz Octāles ieleju, kur kalnu pārejā gājis bojā, visticamāk, sadursmē ar kādas naidīgas cilts pārstāvjiem. “Otci” ticis nogalināts ar bultu, kura trāpījusi viņam mugurā.  Šis atradums ir unikāls arī tādēļ, ka atšķirībā no citiem cilvēka atlieku atrašanas gadījumiem, ledājos ir saglabājušies ne tikai kauli, bet arī cilvēka ķermeņa mīkstās daļas. Itāļu zinātniekiem tas ļāvis pat izpētīt “Otci” dzīvesveidu un ēdienkarti. Gremošanas sistēmas satura rūpīga analīze parādījusi, ka pēdējā “Otci” maltīte sastāvējusi no brieža gaļas un, iespējams, arī labības graudiem. Kā ar humora pieskaņu apliecinājis itāļu pētnieks Franco Rollo no Kamerino Universitātes, spriežot pēc zarnu satura, varētu padomāt, ka tikai trīs, četras stundas pirms bojāejas “Otci” sēdējis bezmaz vai pie banketa galda. Itāļu zinātnieki vēl pavisam nesen izvirzīja hipotēzi, ka “Otci”, visticamāk, bijis mednieks, kurš nogalināts, lai viņam atņemtu medījumu. Kvīnslendas universitātes zinātnieki tomēr apstrīd šo pieņēmumu, un viņiem esot nozīmīgi pierādījumi sava viedokļa pareizībai. “Otci” esot bijis karavīrs. Zinātnieki veikuši asins paraugu analīzes gan no bultas uzgaļa, ar kuru nogalināts pats “Otci”, gan no viņa arsenāla ieroču asmeņiem. Rezultāts bijis visai pārsteidzošs – uz “Otci” apģērba, naža un cirvja konstatētas vairāku cilvēku asiņu paliekas. Arī uz pašam “Otci” liktenīgās bultas gala zinātnieki ir konstatējuši divu dažādu cilvēku asins paraugus. Protams, tas neizslēdzot faktu, ka “Otci” nodarbojies ar medībām, taču iepriekš minētie fakti ar visai lielu ticamību ļaujot apgalvot, ka “Otci” kritis cīņā ar naidīgu cilti, nevis kļuvis par nejaušu upuri banālā laupītāju uzbrukumā.

Kamēr zinātnieku aprindās turpinās viedokļu apmaiņa par to, kas īsti bijis “Otci”, kā viņš dzīvojis un kāpēc gājis bojā, tikmēr tiesā ticis izšķirts jautājums par akmens laikmeta cilvēka atradēja godu. Helmūts un Ērika Sīmoni no Vācijas pilsētas Nirnbergas pavisam nesen, beidzot ar tiesas atzinumu tikuši pasludināti par akmens laikmeta cilvēka oficiālajiem atradējiem. Kā atzīmē aģentūra “DPA”, tas nenozīmē tikai atradēja godu, bet arī tiesības pretendēt uz naudas summu aptuveni 25% apmērā no atraduma vērtības. Naudas izteiksmē šī summa no 10 000 eiro jau ir paspējusi pieaugt līdz 150 000 un pat 250 000 eiro. Ar kādu summu šis strīds beigsies ir grūti prognozēt, taču “Otci” atrašana zinātnieku aprindās tiek nosaukta pat par svarīgāko arheoloģisko atradumu pēdējo 25 gadu laikā, un tas tikai ceļ tā vērtību.

Pēc raidorganizācijas “Radio Brīvā Eiropa” arhīvu materiāliem