Cāļa atpūta

Pūpolsvētdiena

Klusās nedēļas pirmā diena – Pūpolnīca, citi nosaukumi : Pūpoldiena, Pūpolu svētdiena, Pūpolsvētki.

Pūpolu svētdienas paražas gandrīz visās kristīgajās tautās, blakus tīri kristīgajām paražām, sastopamas pagānisko māņu atliekas.
Eiropas dienvidos, kur pieejamas palmas, tās, pieminot Kristus iejāšanu Jeruzālemē, ļaudis pasniedz viens otram. Ziemeļos, kur palmas nav, to zaru vietā lieto pūpolus.
Dienvidos ticīgie Pūpolu svētdienā palmu zarus piesien nomizotas eglītes galā un nes baznīcā nosvētīt, pēc tam iesprauž dārzā, no kurienes Lieldienās ienes mājās. Šīs eglītes zarus pērkona laikā lauž un aizdedzina, lai no pērkona būtu pasargāti. Šī vācu paraža, bez šaubām, sakarā ar pagānisko vācu pērkona dievu Donāru.
Dienvidu zemēs tic, ka palmu un pūpolu ziedi palīdzot daudzās slimībās. Krievi nes pūpolu sestdienā pūpolus baznīcā nosvētīt un pēc tam tos uzglabā. Sakarā ar palmām un pūpoliem, kas tiek cienīti šīs dienas paražās, tā tiek saukta par Palmu jeb Pūpolu svētdienu.
Pūpolnīcas rītā kaut vienam no mājas ļaudīm bija agri jāceļas un “jāpūpolo”, t.i., jāper ar pūpolu žagariņiem pārējie – kā cilvēki, tā arī mājdzīvnieki. Kurš palika nenopērts, tas togad ne atkauties nevarēšot no slimībām. Pūpološanas formula : “Apaļš kā pūpols! Apaļš kā pūpols! Slimība ārā, veselība iekšā!” Pēršana ar pūpoliem tātad bija nodrošināšanās pret dažnedažādām kaitēm. Taču puiši pēruši meitas arī tālab, lai viņas par to Lieldienās atmaksātu ar skaisti krāsotām olām.
 Latviešu Pūpolu svētdienā – puiši un meitas – gājuši pa ciemiem pūpoļodami, pie tam teikuši : “pūpoļo, pūpoļo, pūpoļo – apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols.” Ar šo saistās ticējums : ko nopūpoļo tas visu gadu būs brangs, vesels un apaļš kā pūpols.
 Pūpoļotājs arī prasa pūpoļodams : “Ko solīsi?” Nopūpoļotājam vajag solīt olas dot Lieldienās, tad pūpoļošana paliekot spēkā.
 

• Kas pūpoļotājam olu nesola, tas tai gadā daudz slimos.
• Pūpoļoja arī lopus – govis un zirgus, lai tie būtu apaļi kā pūpoli un veseli.
• Pūpolu zarus, ar ko cilvēki pūpoļoti, uzglabājuši istabā, - tad esot mājā svētība.
• Kurš Pūpolnīcā dzird dzeguzi kūkojam, tam tai gadā jāmirst.

Pūpolnīcas ēdienkartē – pūpolu putra ( biezputra ar pupām vai zirņiem).
Pūpolu svētdienā jeb kā to veci ļaudis sauc : Pūpolnīcā jāņem žagari no deviņiem kokiem : no priedes, egles, paegles, no trejādiem kārkliem un trejādiem citiem lapu kokiem. Tie visi jāsasien vienā slotiņā un ar tiem jāper cilvēki un lopi, tad visi esot tai gadā veseli.
Gavēņa laikā, sevišķi klusajā nedēļā, burvji un skauģi nesa kaimiņu sētās “nocilas”, lai ar tām kaimiņam kaitētu. Tās varēja būt olas, dzīvnieku daļas, galvas u.c. Lai lopus no tām pasargātu, Pūpolu svētdienā uz kūts durvīm uzvilka krustus.