Cāļa atpūta

1985.gadā cilvēku uzmanību piesaistīja uz populārzinātniskā žurnāla “National Geographic” vāka redzams afgāņu pusauga meitenes portrets. Melnīgsnēja seja, smalki vaibsti un lielas zaļas acis, kuru skatiens ar neapjaušamu spēku urbjas katrā, kas šo attēlu uzlūko. Skatiens pauž vajātā pārdzīvojumu un arī pats ir vajājošs. Tajā var izlasīt traģēdiju, ko cieš kara izvārdzinātā zeme.

Taču pirms 21 gada fotogrāfijas autors Stīvs Makkarijs, bildējot vienu no meiteņu skolas skolniecēm bēgļu nometnē Pakistānā nemaz nedomāja, ka šī fotogrāfija izrādīsies īpaša. Atceroties 1984.gada rītu, ko viņš pavadīja fiksējot fotofilmiņas kadros smagiem pārbaudījumiem lemto Afganistānas bēgļu sejas, Stīvs Makkarijs saka: ”Es nedomāju, ka šī meitenes fotogrāfija atšķirsies no pārējām, kuras es tajā dienā uzņēmu.”

Tomēr tā atšķīrās. Pats Stīvs Makkarijs stāsta, ka pēc tās publicēšanas viņš saņēmis neskaitāmas vēstules no cilvēkiem visā pasaulē, kurus tikai šī fotogrāfija iedvesmojusi mainīt savu dzīvi, kļūstot par brīvprātīgajiem darbiniekiem bēgļu nometnēs vai pievērsties palīdzības darbam Afganistānā.

Ar izteiksmīgo skatienu apveltīto bērnu pasaule iepazina kā “afgāņu meiteni” un viņas vārds sabiedrībai palika nezināms. Taču 2002.gada gada janvārī kopā ar televīzijas “National Geographic” filmēšanas grupu Stīvs Makkarijs devās uz Pakistānu, lai atkal uzmeklētu meiteni ar jūras zaļajām acīm.

Vienīgais pavediens, kas varēja pie viņas aizvest bija pieminētais foto. Ekspedīcijas dalībnieki rādīja šo fotorgāfiju cilvēkiem bēgļu nometnē, kur tā bija uzņemta. Vispirms meklējumi viņus aizveda pie Alam Bibi, kas tomēr izrādījās neīstā sieviete. Taču tad, kāds vīrs meiteni bildē atpazina un teica, ka zina, kur viņu meklēt. Viņa jau pirms vairākiem gadiem esot atgriezusies Afganistānā, un dzīvo Tora Boras kalnu tuvumā.

Fotogrāfs un viņa pavadoņi ceļā aizvadīja trīs dienas, līdz nonāca norādītajā vietā. Sieviete, ko viņi tur sastapa patiešām bija meitene no fotogrāfijas. Viņas vārds ir Šarbata Gula. Viņa nākot no viskareivīgākās Afgāņu cilts – puštuniem. Par puštuniem tiekot teikts, ka viņi dzīvojot mierā tikai tad, kad karojot.

Šarbatai Gulai bija 28, iespējams 29, vai pat 30 gadi. Neviens, pat viņa pati, to īsti droši nezina. Šarbatas Gulas saruna ar vienīgo cilvēku, kurš viņu jebkad fotografējis, bija īsa, emocijām nepiesātināta. Šeit, pirmo reizi ieraugot savu pirmo fotogrāfiju, viņu esot sakaunējusies par caurumiem savā sarkanajā lakatā. Pēc Šarbatas Gulas teiktā, tos izdedzinājušas pavarda dzirksteles. Vēl viņa teic, ka ir priecīga par to, ka fotogrāfija iedvesmojusi daudzus cilvēkus kļūt par brīvprātīgajiem palīgiem Afganistānā un bēgļu nometnēs. “Taču es nedomāju, ka fotogrāfija viņai kaut ko nozīmē,” saka fotogrāfs Stīvs Makkarijs. “Vienīgais, kas viņai ir svarīgi ir viņas vīrs un bērni.”

Arī šoreiz kā vidutājs Šarbatas Gulas un fotogrāfa saskarsmē ir fotokamera. Stīvs Makkarijs saka, ka šoreiz viņai ir vieglāk skatīties objektīvā, nevis uz fotogrāfu, jo tagad viņa ir precēta sieva, kurai ļauts uzlūkot tikai savu vīru.

Lai pārliecinātos, ka Šarbata Gula patiešām ir tā pati meitene, kas pasauli uzlūkoja no 1985.gada žurnāla “National Geographic” vāka, ASV Federālā izmeklēšanas biroja speciālists Tomas Mušeno veica ekspertīzi, salīdzinot 1985.gadā un 2002. gadā uzņemtās sievietes fotogrāfijas. Viņa secinājums skanēja: “Esmu simtprocentīgi pārliecināts – šī ir viena un tā pati presona.”

Jā, Šarbatas acīs gan tad, gan tagad gail mežonīgums un ieplaiksnī niknums. “Viņai bija grūta dzīve,” saka fotogrāfs Stīvs Makkarijs. “Tik daudziem Afganistānā ir tāds stāsts.” Paraugpties uz skaitļiem – 23 karā aizvadīti gadi, pusotrs miljons cilvēku nogalināti, bet turpat četri miljoni spiesti būt bēgļu gaitās. Lūk tāda ir Afganistānas pēdējo 25 gadu vēsture.

“Afgāņu meites zaļo acu skatiens joprojām uzrunā pasauli. Mēs nevaram novērsties”, raksta “National Geographic”. Fotogrāfijas autors Stīvs Makkarijs apņēmās viņu uzmeklēt atkal pēc desmit gadiem. “Esmu nolēmis to darīt visu savu mūžu,” saka fotogrāfs.

Pēc "National Geographic" un raidorganizācijas "Radio Brīvā Eiropa" materiāliem