Cāļa atpūta

· Cilvēku sirdis nav atverami gliemežvāki;

· Vienlīdzība ir bīstama. Sevišķi laulībā – sieva nedrīkst būt pārāka par vīru;

· Lietas no cilvēka atšķiras ar to, ka tās pieder kādam saimniekam. Bet cilvēks pieder pats sev;

· Ir divējāds klusēšanas veids. Viens stindzina. Vārdiem un domām piekar svina bumbiņas. Bet otrs – mierina, glāsta, reizēm pat spārno;

· Pasakas ir domātas bērniem, bet pieaugušiem cilvēkiem jātiek galā ar dzīves īstenību, kaut gan neviens viņiem nevar liegt ilgoties un meklēt kādu, kas vismaz mirkli tiem noņemtu no pleciem smagi nesamo nastu;

· Precēti vīri ir kā ābols, kurā kāds jau iekodis;

· Parasti vīrietis apbrīno sievietes acis un nevis sieviete vīrieša;

· Nevienam vīrietim, nevienam cilvēkam nevar pateikt, kas viņam jāmīl;

· Gaismā katrs pats var iet savu ceļu, bet tumsā jāturas kopā, lai nepakluptu un neapmaldītos;

· Dievs atgriezīsies pie cilvēkiem, ja tie pārvarēs sevī lopu. Bet par Dievu nevajag runāt. To vajag dzīvot.

· Bagāts ir tas, kam daudz spēka, bet gudrs tas, kas sev neuzveļ pārāk lielas nastas;

· Dieva svētība nolaižas tikai pār tām mājām, kas dzīvo kā tēvu tēvi dzīvojuši;

· Sieviete, kas pārvarējusi  sevī verdzību, kurai vīrietis ir cilvēks nevis kungs, arī par otru sievieti spriedīs kā par cilvēku;

· Gudrs ir tas, kas dzīvo tā, lai viņa ārējā dzīve saskanētu ar viņa iekšienē ilgoto, lai viņa lūpas runātu to pašu valodu, ko viņa sirds;

· Divu cilvēku tuvums ir trausla puķe. Nemākuļa rokās tā ātri novīst un reiz novītusi, parasti vairs neatdzīvojas. Ilgi šī puķe uzglabājas, ja tai tikai retumis pieskaras;

· Ja mani neielaiž pa parādes durvīm, tad es labāk nosalstu ārā. Ja man nepasniedz ēdienu pie galda, tad es labāk nomirstu badā, nekā uzlasu no galda nobirušas druskas;

· Naudas dāvanas parasti aizvaino. Bez tam – ne jau ar naudu var grozīt cilvēka likteņa iezīmētās gaitas;

· Ne jau visi var būt varoņi. Jābūt arī varoņu apbrīnotājiem un apdziedātājiem. Ne jau visas var būt princeses, - jābūt arī princešu rotaļu biedrenēm un kalponēm. Un labāk ir kalpot pilī, nekā tās gaismu nemaz nepazīt;

· Arī es esmu ubagojusi. Tu izstiep savu roku, bet es piedāvāju visu sevi. Tu ubago, lai Tev kaut ko iedotu. Es – lai mani paņemtu. To laikam nedrīkst. Nedrīkst? Ak, kā lai zina, ko drīkst un ko nedrīkst? Drīkst to, kas izdodas. Kas neizdodas, to nedrīkst. Citas gudrības nav;

· Mīlestība ir nopietns un atbildīgs darbs.