Māmiņu dienā
Dzejolīši, ko mamiņai Māmiņu dienā varēs skaitīt paši mazākie sveicēji.
Māmiņ, mīļo māmuķīt’
Nāc un paskaties tu ar -
Dārzā pirmo vijolīti
Uzplaukušu redzēt var.
Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!
No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!
Saulīt mīļa, māmiņ jauka
Abas viena labumiņa
No saulītes silti rīti
No māmiņas mīļi vārdi!
Mana mīļa māmulīte
Mani mīļi audzināja
Pati māte dubļus brida
Mani nesa rociņā
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.
Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu ar vien man silti spīdi.
Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.
Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt par rūpju sudrabu ap manu mūžu, par asaru, kas tev uz vaiga spīd, ko varbūt steigā bieži nepamanu. Par guni pavardā, ko siltu kūri, par to, ka mūs ap sevi kopā turi, ka bēdu, proti, klusi salocīt un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
Mīļo mammucīt, nevaru tev pasacīt,
Kā mīlu visu pasaulīt`-
Gan kaķīti balto, pelēko,
Gan puķīti zilo, sarkano,
Gan sienāzi zaļo pļaviņā,
Gan tēti, ko satieku vakarā
Bet vairāk par visu,-tevi, manu mammucīt.
Visi vārdi liekas mazi,
Arī pats vēl maziņš es:
Labākas par tevi nav'a
Vairs uz plašās pasaules!
Komentāri
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec
Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt
Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast
Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt
Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!
man loti
patika...
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu ar vien man silti spīdi.
Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.
Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt par rūpju sudrabu ap manu mūžu, par asaru, kas tev uz vaiga spīd, ko varbūt steigā bieži nepamanu. Par guni pavardā, ko siltu kūri, par to, ka mūs ap sevi kopā turi, ka bēdu, proti, klusi salocīt un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
Mīļo mammucīt, nevaru tev pasacīt,
Kā mīlu visu pasaulīt`-
Gan kaķīti balto, pelēko,
Gan puķīti zilo, sarkano,
Gan sienāzi zaļo pļaviņā,
Gan tēti, ko satieku vakarā
Bet vairāk par visu,-tevi, manu mammucīt.
Visi vārdi liekas mazi,
Arī pats vēl maziņš es:
Labākas par tevi nav'a
Vairs uz plašās pasaules!
f
o
r
s
i
Mans komentārs: