Cāļa atpūta

***

Pasniedz savas rokas pretī,

raupjās saujās sauli sniedz

un, ar savu gaišo smaidu,

vēlreiz bērnam justies liec

Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,

galvu Tavā klēpī likt

un pie seno dienu sapņiem,

tā kā bērnībā, reiz tikt

Ļauj man atcerēties vārdus,

kurus sirdī spēju rast,

tikai, diemžēl, tajās dienās

pateikt nespēju Tev prast

Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,

vēlreiz Tavā sirdī smelt,

lai es smago dzīves nastu

spētu viegli plecos celt

Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,

vēlreiz mīlestību krāt,

kā visdārgāko no rotām,

Tevi sargātu es, māt!

***

Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,

Tu esi tik gaiša un maiga,

Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt

Un pieglaužu vaigu pie vaiga

Nez, kur tās nelaimes rodas.

Laboties gribas, bet tomēr mazliet,

Atkal pa reizītei gadās.

Nesolu šorīt, bet noskūpstu,

Jauka, lai tev ir šī diena.

Māmiņa mīļā tik laba kā tu

Nav pasaulē laikam neviena.

***

Māt, vienu sprogu sarmas ievu

No pieres ļauj tev tālāk mest

Un noskūpstīt to skumjo rievu,

Pie kuras vainīgs esmu es.

***

Ak, māt' , mīļo māt'

Kā tu dēļ manis ciet,

Es pazūdu uz brīdi

Un tu jau uztraucies.

Ak, māt', mīļo māt'

Jau liela esmu es,

Bet tu vēl stipri šaubies

Par manu rīcību.

Ak, māt', mīļo māt'

Man divdesmit jau sit,

Man izklaidēties gribas,

Bet tu man liedzi iet.

Bet māt', es tevi mīlu,

Tik ļoti, ļoti mīlu,

Lai ar' kāda tu man būtu

Tu tomēr esi mana mīļā māte.

***

Tie ir smilšu pulksteņu zvani,

Kuri pazemē skan.

Slēpjoties smiltīs un laikā,

Kaut kas tuvojas man.

Tuvu, tuvu, tuvu

Saudzīgi lēns.

Vēsi, klusi kā akmens ēna.

Tuvu, tuvu, tuvu

Saudzīgi lēns-

Kā lietuvēns!

Un es baidos

Es savu seju,

Māmiņas svārkos tinu...

Mamm' es to redzēju jau,

Tikai toreiz vēl nepazinu!

Mamm' es atpakaļ tevi gribu,

Vēl pirms zaudētiem pusnakts čukstiem.

Tevī būt un vienalga dzirdēt:

Tava sirds kā pulkstenis pukst...

Bet tava roka, tik mierīgi

Putekļus zeltā sver...

Atkal tu, māmiņ, otrādi,

Smiltis pulkstenī ber,

Smiltis pulkstenī ber.

***

Māmiņa mīļā šai maijā līksma lai tava sirds! Saulīte silda puķītes pļavā, gaiši tas pretī mirdz. Māmulīt, dziesmiņa tev vienai skan, mana māmulīt, ļoti tevi mīlu es. Tevi ļoti mīlu es.

Māmiņa mīļa vienmēr tu laba, vienmēr tu blakus man, tad kad ir vakars tumsiņu sedzis balss tava maigi skan:

Mīlulīt, guli nu, nakts zvaigznes dedz, Manu māmulīt, Tevi ļoti mīlu es, tevi ļoti mīlu es!

***

Vēl mīļākās par pasakām,

Vakars ko stāsta,

Ir māmiņas rokas,

Māmiņas rokas,

Kas galvu man glāsta.

Rokas, kas ēdina,

Rokas, kas aijā,

Rokas, kas dziedina,

Rokas, kas paijā,

Dienu, kad nav

Ne saules, ne smieklu,

Rokas šīs padara

Gaišu un vieglu.

Vakars ko stāsta

Ir māmiņas rokas,

Māmiņas rokas,

Kas galvu man glāsta.

Rokas ne brīdi

Bez darba kas neguļ,

Drosmīgās rokas

Nemūžam kas negurst.

Māmiņas rokas,

Ar lūpām ko skaru,-

Kā lai par visu

tām pateikties varu

***

Mamma, es vēlētos

Satikt Viņu kādu dien,

Kas teiktu man-nāc līdzi gan

Un neko nebaidies,

Pa rasas taku vedīšu

Un Tevi maigi sargāšu,

Un tad es tam ticēšu gan

Un savu roku viņā ielikšu.

Mamma, lūdzu, tici man,

Ka viņš tas īstais būs

Viņš zvērēs mīlestību man

Kā sargeņģelis būs

Un vienmēr blakus man būs

Kaut skarbi vēji pūš

Mamma, lūdzu, tici man

Ka reiz tā tomēr būs.

Un mamma tad saka man

Acīs cieši raugoties

Kaut kur un kad jau vārdi šie

Man pazīstami šķiet.

Nu var jau būt,

Ka sirds to jūt

Un kādreiz piepildīsies tas,

Bet atceries, un lūkojies,

Lai vienmēr vari laimīga būt.

***

Skumjas kā lietus

Klauvē pie loga

Lai kur es ietu

Kā apburtā lokā

Pulkstens iet bez mitas

Ir jau ļoti vēls

Sirds tik strauji sitas

Vēja kliedziens žēls

Māmiņ, vai dzirdi kā saucu es

Kaut zinu, nav tevis uz šīs pasaules

Labi tiem, kam māmiņa

Gulēt ejot vakarā

Maigi galvu noglāsta

Cik ļoti man pietrūkst tā

***

Māmulīt, teic man, pasaki, lūdzu,

Kam man actiņas dotas?

Lai ik rītu saulītei lecot

Tu māmiņu uzlūkotu

Māmulīt, teic man, pasaki, lūdzu

Kam man rociņas dotas?

Lai darbiņu darītu, māsiņu auklētu

Un māmiņu apmīļotu.

Māmulīt, teic man, pasaki, lūdzu

Kam man mutīte dota?

Lai maizīti ēstu, dziesmiņu dziedātu

Ar māmiņu parunātu.

Māmulīt, teic man, pasaki, lūdzu

Kam man sirsniņa dota?

Lai it visus, kam sirsniņa sāp

Tu, bērniņ mans, pažēlotu.