Cāļa atpūta

******
Cik īss ir mūsu laiks.
Te atrodu dzintaru jūrmalā, basām kājām pa liedagu ejot,
Te vējš kā nebēdnis manos matos slēpdamies klejo.
Un te jau ziema…
Un vientuļa sniegpārsla nokrīt uz plaukstas un tūdaļ zūd.
Es nelūdzu daudz, tikai to, lai laiks, kas tik ātri skrien garām,
Atļauj man vienmēr ceļā,
Ceļā uz sevi būt.

******
Viens mirklis.
Un projām no telpas
Ir izbēdzis pēdējais vārds,
Un svešajās krūtīs pēc elpas
Kliedz nejauši aizdedzies sārts,
Un svešajās skropstās valgs sūrums
Kā rasa pēc negaisa trīc...
Dod lāsi... bet veselu jūru
Es nevaru paņemt sev līdzi.
/Ojārs.Vācietis/

******
Man gribētos vējiem līdzi skriet
Un bērzu galotnēs plīvot,
Man gribētos skatīt,kā makoņi zied,
Tā sveicinot dzīvi šo sīvo.
Man gribētos pagātni noglāstīt,
Man gribētos nakotnē dzīvot,
Man gribētos-piedod!-tev pasacīt
Un vainot vien likteni sīvo.
Man gribētos čukstēt,man gribētos kliegt,
Lai spējam mēs nedienu gainīt,
Man gribētos galvu uz leju liekt
Un lūgties,kaut vēlu ko mainīt.
Man gribētos mūžību noskūpstīt,
Kad mākoņus rokām skaru,
Man gribētos vārdus pasacīt,
Lai kādu sasildīt varu.
/Andris Priedītis./

******
Neskaties atpakaļ!
Kas bijis, lai paliek, kur ir!
Laiks tevi no visa reiz šķir!
Neskaties atpakaļ!
Paveries apkārt!
Kāds plašums, kurp aizlido skats!
Uz kurieni? -Izšķiries pats!
Paveries apkārt!
Tālumam tici!
Un neprasi, grūtums lai saudz,
Jāiet būs ilgi un daudz,
Tālumam tici!
/Veronika Strēlerte/

******
Tā salduma tik maz ir bijis,
Tam pašam rūgtums piejaukts klāt.
Bet puķu kalendarā manā
Jau noplēsts liepu ziedu laiks.
Un skaistums?Tikai tagad sāku
Tā īsti apjēgt-kas tas ir.
Bet puķu kalendarā manā
Jau noplēsts gladiolu laiks.
Un gudrība un cēlsirdība
Nav tur,kur senāk domājos.
Bet puķu kalendarā manā
Jau noplēsts viršu ziedēšanas laiks.
Vel gribas zelta kurpes uzaut
Un gulbju ballē padejot,
Bet kāda nežēlīga roka
Plēš mārtiņrožu laiku nost.
Kas paliek?Paliek brūklenaju
Un pacietīgo skuju laiks,
Kad sirds kļūst tuva citu sāpem,
Kad apskaidro to citu prieks.
/Ārija ELKSNE./

******
Dienas vizot un līgojot gājušas-
Tā kā buras gar krastmalu iet.
Nu kā vēji pret rietu tās stājušas,
Tikai sirds vēl-tā sapņo un dzied.
Visas vasaras, vasaras zeltītās
It kā gaistoši mākoņi skrien,
Bet,ja dziesmai un mīlai tu velti tās,
Viņas staro un smaržo arvien.
/Leonīds Breikšs./

******
Tavas dienas piebirušas zilas rasas,
Tavas dienas ganāmpulkos kopā lasās.
Tavas dienas brūnās vīzēs staigājušas,
Tavas dienas puiku grieztās svilpēs klaigājušas.
Tavas dienas ieaugušas rudzu ziedos,
Saulē sprēgājušas,
Mērcējušās lietū.
Vai tad viegli
Tavas dienas zibējušas?
Bet labiem cilvēkiem tās labu gribējušas.

******
Sidraba lāsēm rit laiks,
kā smiltis caur pirkstiem
tas nemanot izslīd
un aizklīst pa rudeņa vējiem
caur nedēļām, mēnešiem, gadiem.
Līdzi gadalaikiem.
Sidraba lāsēm rit laiks.
Tas negribot nodara sāpes
un laimes asaras piešķir.
Katru dienu pa vienai
laiks iever skanošās krellēs...
Bet sirds gadalaiki -
tie dienas neskaita...
/Sandra Ivanova/

******
Kas tevi gaidījis?Vai tiešām it neviens?
Tu alkšņa spurdzēm saki - tā jau bieži nākas,
Ka vēlu atgriežamies tur,kur mūsu sākums,
Un gluži apmulsuši runājamar sevi,
It kā mēs nezinātu,kas visvairāk dzīvē devis,
No kā ir sirdī lijis pīlādžziedu liegums,
No kā mēs mācījāmies izbrist dziļos sniegus,
No kā mums izturība,pacietība gausā,
Visklusā mīlestība,kas par dziesmu saucas.
/Skaidrīte Kaldupe/