Cāļa atpūta

***
Ir labi vēl brīdi kopā būt,
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie grobiņas atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd.

***
Tev ir simtiem iespēju šodien
nezināmās virsotnēs kāpt,
dzīves ziedošās galotnēs,
kuras liek pēc zvaigžņotām debesīm slāpt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
mainot pasauli, avotam būt,
savu gaitu kurš neraksta smiltīs,
bet prot gaismas dzintaru gūt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
savas nākotnes durvis vērt,
var aiz kurām lāsi pa lāsei
savu laimi un likteni svērt.

***
Mazliet skumji ap sirdi mums visiem,
Skolas durvis kad aizveras ciet,
Saucot klasē, zvans atskanēs citiem,
Dzīve aicina tālāk mums iet.

***
Tā aizies gadi, aizies dienas,
Tā aizies viss, kas kādreiz bijis skaits,
Bet pāri paliks atmiņas tik vienas -
Visskaistākais ir tomēr skolas laiks!

***
Dzīves pulkstenis steigai par spīti,
Zvana Tev šobrīd svētku brīdi.
Ik gads Tavā gaitā nav bijis par lieku,
Nesis gan rūpes, gan dzīvesprieku.
Tīrumam līdzīgs tavs darbīgais mūžs-
Ražens gan svelmē, gan vēji kad pūš.
Atceries, priecājies, rītdienu sveic.
Ieklausies - Visi paldies Tev teic.

***
Ej cilvēk sirdi spīdzini un kop!
Pat kodols sāp pirms tas par riekstu top
Un vai par velti māte mokas cieš
Kad savu bērnu dienas gaismā rieš?
Ej cilvēk ej! Lai pārkausē lai skalda!
Bet tikai nesaki ka moka salda.

***
…Šeit mēs atnācām sen,
Vēji lapas kad dzen,
Šeit mēs sapņus par nākotni vijām,
Taču sirdis varbūt
Tikai šķiroties jūt
To, cik dārgi viens otram mēs bijām

***
Šodien savādāk kā citām dienām
Savas klases durvis aizveram.
Šodien kādu mezglu cieši sienam-
Visu mūžu sirdī vieta tam.
Vēl pa zilām skurbinošam ārēm
Baltos ceļos baltas domas skrien.
Tomēr cauri silto ziedu ceriem
Savāds mulsums tavu sirdi sien.
Rīt uz citu pusim ceļi vedīs,
Laikam līdzi mainīsies tu pats,
Tāpēc šodien saki klusu paldies
Skolai pirmajai, kur gājiens sākts.

***
Kad ābeļziedos saule smejas,
Un dārzos tulpju krāsas auž.
Mazliet ir bēdīgas mums sejas,
Par šķiršanos šī diena pauž.

Mēs bērnudārzam sveikas sakām,
Tās durvis tūlīt vērsies ciet,
Pa pasaku un rūķu takām,
Aiz kurām varējām mēs iet.

Mūs mīļās fejas pavadīja,
Ak,to šai namā ir tik daudz!
Ja kādam asariņa lija,
Tad ilgi raudāt nebij ļauts.

Jo noglāstīja mīļas rokas,
Jo sasildīja silta balss,
Te plaucēt prata saules koku,
Pat tad,kad laukā sprēgā sals.

No bērnudārza projām ejot,
Kā taurenis uz pleca būs.
Mums atmiņas par labām fejām,
Kas,protams,esiet visas Jūs.

***
Vēl jau matos trīc bērnības puķe,
Vēl jau kājas jūt bērnības mālu.
Tāpēc bērnības rītausmās paskaties,
Pirms tu iesāc – braucienu tālu.

***
Vēl mēs nezinām, kas sāpes,
Vēl mēs nezinām, kas grūtums,
Vēl jau vēja ziedēšanā,
Vēl jau bites sanēšanā
Tikai savu dvēs’li jūtam