Cāļa atpūta

Kuras ir tās grāmatas, kas atstājušas uz jums iespaidu, varbūt pat mainījušas jūsu uzskatus vai vienkārši bijušas emocionāli spēcīgas un pārdomu izraisošas ?

* James Clavell “Shogun” - tā grāmata tiešām bagātina cilvēka uzskatus - manējos nemainīja, bet tiešām bagātināja un iedvesmoja uz lietām paskatīties arī no citāda redzes leņķa, izraisīja pārdomas par dziives jeegu
* "Kā cāļa zupa mātes dvēselei". Dažās vietās raudāju, kas man vispār nav raksturīgi.
* Aundhati Rojas grāmata  "Mazo Lietu Dievs" - sen nebiju lasījusi neko tik ļoti ļoti labu!
* Janet Inglis "Daddy's Girl" un "Father of Lies" - pat nezinu, kā komentēt - erotiska, šokējoša, gribējās pārlasīt un gribu, lai tās ir manā grāmatplauktā (Latvijā laikam gan nav nopērkamas, var dabūt no Amazon).
* Aksela Muntes "Stāsts par Sanmikelu" un Selmas Lāgerlēvas "Gesta Berlings".
* "Killing the mocking bird", Robinsons Kruzo (izlasīju to 5 reizes), Džeinas Fondas "My Life so Far" (grāmata katrai sievietei, kas grib saprast, kā veidojas sieviete mūsos un kā to var ietekmēt ģimene)
* Širīnas Ebadi autobiogrāfija (grāmata par spēcīgu sievieti, kas, neraugoties uz nāves draudiem, ir daudz palīdzējusi citiem).
* Roberts Stouns “Ņebesnaja 911” – lasīju krievu valodā.
* Jans Martels "Pī dzīve", Laura Eskivela "Saldi rūgtā šokolāde"
* Man jau liekas, ka grāmatai, lai to vispār nosauktu par labu, ir jāizraisa pārdomas un jābūt emocionālai. Cik palicis atmiņā, tad padsmitnieces gados uz mani vislielāko iespaidu laikam atstāja Hārperes Lī "Kas nogalina lakstīgalu" - tāds ļoti vienkāršs, bet dzīvesgudrs stāsts. Un Muntes “Stāsts par Sanmikelu” - bez komentāriem.
* Visi Ērvinga romāni.
Iana Makjuana "Piedošana" - drausmīgi skumja grāmata, vismaz mani kaut kur pilnīgi negaidīti aizķēra tas traģiskais stāsts par abiem mīlētājiem. Vairāk noder dvēseles katarsei, ja rodas tāda vēlme.
Džona Faulza "Burvis" - neparasts stāsts ar nenoteiktām beigām.
Sola Belova "Lietus pavēlnieks Hendersons" - grāmata, kurā dzīves jēgas meklējumi ir sakrustoti ar anekdotēm no dzīves par vīriešiem. Rezultāts ir ļoti labs un vietām pat ļoti smieklīgs.
Džuljena Bārnsa "Pasaules vēsture desmit ar pusi nodaļās" - visai savdabīgs skatījums uz vēsturi, turklāt sarakstīts ļoti interesantā formā.
Kaningema "Māja pasaules malā" - nespēju nofomulēt par ko tā grāmata ir sarakstīta, bet bija laba.
Atkinsones "Neredzamo stundu muzejs"
Lai cik dīvaini nebūtu, bet Terija Prečeta stāsts par Brīnumaino runci Morisu, arī pieder pie mana Tiešām Labo Grāmatu topa.
Protams, arī Margaretas Atvudas romāni.
* Man Margareta Arvuda ļoti patīk. "Oriksa un Kreiks" vislabāk, taisos ķerties otro reizi klāt.
* Ziedoņa "Epifānijas". Vācieša dzeja. Tā ir vienkārši maizīte dvēselei.
Strugatsku "Otjagoscennije zlom" un "Malish". Par cilvēcību, cilvēkiem un Cilvēkiem.
Lindgrēnas "Brāļi Lauvassirdis". Bērnība, smeldze un atklāsme, ka nekas jau nebeidzas, ja tam ļoti tic...
* Patika un daudz ko pārdomāt ļāva Dž. Jūdžinidesa "Midleseksa". Šobrīd lasu Gintera Grasa "Skārda bungas", tiešām laba grāmata
* Kārsona Makkalersa "Sirds ir vientuļš strēlnieks" - par to, ka patiesībā mēs visi esam vieni un vientuļi uz šīs pasaules un visvairāk tiecamies pēc dvēseļu tuvības, sapratnes, draudzības, jeb viss, ko mums vajag, ir mīlestība. Tas ir tas, uz ko mēs visu mūžu tiecamies, bet vienalga paliekam savā būtībā dziļi vientuļi, lai arī mums blakām it kā ir radi, draugi un mīļotais cilvēks...
Remarks "Melnais obelisks" - patīk viņa stils un skatījums uz dzīvi, veselīgs melnais humors.
Edgars Alans PO - fantāzijas, šausmas un mistika.
"Chornij voron" - autoru nezinu, grāmatu lasīju tāpēc, ka patika filma, bet pilnīgi atšķirīgs lasītais un filmā redzētais.
"Kokain" - murgi jeb narkotiku lietotāja skarbā ikdiena cariskajā Krievijā.
"Memento" - čehu autora darbs par to pašu tēmu, darbība – pagājušā gadsimta 70-os gados.
"ZOO stacijas bērni" - arī tas pats, darbība - Vācija, padomju laikā.
"Nečistaja sila" - vēsturiska drāma par Rasputinu.
* Remarka “Trīs draugi”
Vonnegūta “Čempionu brokastis”
Lindgrēnes “Brāļi Lauvassirdis”
Markesa “100 vientulības gadi”
Baha “Kaija, vārdā Džonatans Livingstons”
Azimova Foundation sērija
E.E.Kamingsa mīlestības dzejoļi
Majakovska pēdējais dzejolis
Pavisam nesen - Ingas Ābeles “Atgāzenes stacijas zirgi”
Bredberija “Marsiešu hronikas”
Dzenbudisma koanu izlase “Ne vējš, ne karogs”
Endes “Bezgalīgais stāsts”
Vilsona “Apziņas parazīti”
I Dzin (ķīniešu Pārmaiņu grāmata)
Bārdas cikls par Dafni un Hloju
* Remarka "Trīs draugi" un "Triumfa arka"
Hēgam "Smillas jaunkundzes sniega izjūta"
Bulgakova "Meistars un Margarita"
Anrī Perisho (ja nemaldos) "Sent -Ekziperī biogrāfija'
Zimmela (manuprāt, vienīgā labā grāmata)-"Cilvēks nav vientuļa sala"- ļoti patika.
Airisas Mērdokas "Zaļais bruņinieks" un "Melnais princis".
* Ak jā, Ričarda Baha "Ilūzijas" - pasakains gabals. Vēl padomju laikos izdotā zinātniskā fantastika, kas būtībā lielā mērā noformēja manu pasaules uzskatu. Merla "Malvilas pils" un "Cilvēcīgais dzīvnieks", Bredberija stāsti, "Marsiešu hronikas", Azimova "Paši dievi", pēc tam - ļoti, ļoti "Mitago mežs", viena no grāmatām, pateicoties kurai sāku padziļināti interesēties par mitoloģiju, Le Guinas "Jūrzemes" tetraloģija, Nortones "Raganu pasaules" darbi.
* Vēl Lema "Iona klusā zvaigžņu ceļojumi", Bredberija "451 grāds pēc Fārenheita", Strugacku "Pikniks ceļa malā", Vonnegūta "Kaķa šūpulis", Saimaka "Visa dzīvība zaļo", Harisona "Fantastiskā sāga"
* Nosacīti daiļliteratūra:
Silvija Rannamā "Kadrija"
Ojārs Vācietis - dzejoļi...
Džeks Londons "Baltais Ilknis", "Martins Īdens" u.c.
Alberts Bels "Saknes", "Būris", "Bezmiegs" u.c.
Regīna Ezera "Zemdegas"
Zenta Mauriņa "Dzīves vilcienā"
Ričards Bahs "Ilūzijas", "Kaija vārdā Džonatans Livingstons", "Tilts pāri mūžībai"
T.Lobsangs Rampa "Tu esi mūžīgs", "Trešā acs", "Ārsts no Lhasas", "Viņpus vienas desmitdaļas"u.c.
Zimmels "Cilvēks nav vientuļa sala"
Vladimirs Megre "Skanošais ciedrs. Anastasija"
Paulu Koelju "Alķīmiķis"
Hermanis Hese "Stikla pērlīšu spēle"
"Ne vējš, ne karogs"
Psiholoģiski-ezotēriskā u.c. literatūra:
Vladimirs Levi "Saruna vēstulēs", "Atrast sevī Citu", "Atrast sevi", u.c.
A.Klizovskis "Psihiskā enerģija"
Džons Grejs "Vīrieši ir no Marsa, sievietes - no Venēras"
Stīvens Hokings "Īsi par laika vēsturi"
Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika" 1-11
Jaunā Derība
Lūle Vīlma "Debesis cilvēkā jeb Dzīves mācība"
Valērijs Siņeļņikovs "Izproti savu slimību", "Potēšana pret stresu jeb Psihoenerģētiskais Aikido"
* Airisas Mērdokas “Zaļais bruņinieks”
Gundegas Repšes “Sarkans”
Ērvinga romāni
Bulgakova kungs un viņa “Meistars un Margarita”
R. R. Tolkīns un vecais, labais “Gredzenu pavēlnieks”
"Zemdegas” - mandomātiņ, ģeniālākais latviešu romāns un “Pie klusiem ūdeņiem” arīdzan
* Sāra Bon Bronika "Vienkāršā pārpilnība"
* "Sinuhe, ēģiptietis" - tā ir super! Iesaku izlasīt.
* Kristi "Mana dzīve"
Guldbransens "Un mūža meži šalc"
Vasmu "Dinas grāmata", "Dinas dēls", "Karnas mantojums"
Lāgerlēva "Šarlote Lēvenšelde"
Heijerdāls "Ādama pēdās"
Munte "Stāsts par Sanmikelu"
"Zoo stacijas bērni" (autors piemirsies)
"Pludmale" - autoru neatceros. Atstāja ļoti spēcīgu iespaidu, otrreiz pārlasīt neesmu saņēmusies, kaut pagājuši vairāki gadi.
* Beigbeders F. "14.99 eiro"
Frankls V. "Izdzīvošanas māksla"
* Pēdējā laikā aizķērušas ir “Stum, Stum” un “Alvas kliedziens”.
* Bez jau minētajām Hēga "Sieviete un pērtiķis" un "Varbūt viņi derēja". Pēdējā gan nav no tām, ko gribas pārlasīt, jo gauži smaga, bet ļoti izmainoša grāmata.
Toties jūtos ļoti vīlusies visādi slavētajā "Hazāru vārdnīcā".
* Bredberija "Pieneņu vīns",
Ekziperī "Nakts lidojums"
No bērnības - Oskaram Vaildam ir pasaka "Laimīgais princis", Lindgrēnes "Brāļi Lauvassirdis" un Endes "Bezgalīgais stāsts",
Ērvinga "The World According to Garp", tad viens austrāliešu rakstnieks, laikam, Empsons, bet varbūt es maldos - "Seven types of ambiguitiy"
Ā, jā “Gesta Berlings” joprojām, šis un tas no Latīņamerikas maģiskā reālisma un tas pats - no Balkāniem.
* Priekšplānā laikam vīrieši - Hēgs, Hemingvejs, Rušdi un Eko, no pirmā Smilla jau nolasīta lupatās, lai arī smags un urdošs, bet pāris reizes ir pārlasīts arī “Varbūt viņi derēja”; Hemingvejs nekad nav pievilcis ar kara gabaliem, bet viss pārējais ir brīnišķīgs - ar viņu es ceļoju un baudu; Rušdi ievelk savā kultūras un likteņa tēlojumā, bet Eko notur ar to, ka tik viegli nedodas rokā.
No dāmām - Ikstenas “Dzīves svinēšana” un Vulfas “Sava istaba”. Kaut ko sievišķajā saprašanā un vērtībā mainīja “Geišas atmiņas”, tas laikam pēc tam arī aizveda pie Vulfas.
Pasen neatlaidīgi izlasīju visu, kas uz to brīdi bija izdots no Ingas Ābeles, bet pārāk nospiedoši un vēlreiz lasīt negribas. Tāpat ar Muktupāvelu - vienreiz labi, bet otrreiz laikam nē.
* Andre Moruā īsie stāsti. Personām, kam patīk pasmīnēt, rekomendēju arī Marka Tvena “Vientiešus ārzemēs jeb jauno svētceļnieku gaitas”
Abi diženie Viktora Igo garadarbi – “Parīzes Dievmātes katedrāli” “Cilvēks, kas smejas”.
* Rēriha grāmatnīcā nopērkamas: "Izproti savu slimibu" un "Nolūka spēks", kurās pastāstīts, ka dzīvē nav vainīgo, katrs mēs pats esam savas laimes kalējs ar savām domām, jūtām.
Grāmatas, kas būtiski ietekmējušas manu personību, ir populārā Paulu Koelju "Alķīmiķis" un maz pazīstamā Astrīdas Lindgrēnas "Ronja – laupitāja meita"- sniedz patiesi patīkamas emocijas
* Pēdējā, ko lasīju un spilgtāk atmiņā palikusī ir Anšlava Eglīša ''Homo novus"
* Tikko izlasīju” Geišas atmiņas”, ņammm, pagaidīšu, lai kādu laiku nosēžas un ķeršos klāt vēlreiz. Šī bija viena no retajām grāmatām, ko lasīju tā lēni, izgaršojot.
* Selma Lāgerlēva "Gesta Berlings" - lasīju vasaras karstumā (pirms n-tajiem gadiem) un tik fantastiski sajutu ziemas spelgoni, pēc tam Lāgerlēvas "Morbaka" un "Lēvenšelfa gredzens" arī bija.
* Nupat lasu G.Ievkalna “Baltie vasaras mākoņi”. “Saknes” - patīk man tās sāgas par dzimtas ceļiem un neceļiem gadu gaitās (īpaši tagad, kad pētu pati savas dzimtas vēsturi).

Iepriekšējais spilgtākais iespaids A.Gavalda “Būt kopā un viss” - vienkārši laba grāmata.
* Bērnībā tās bija pasakas un sengrieķu mitoloģija visos veidos. Droši vien, ka tas veidoja manu pasaules uzskatu, katrā ziņā nepatika dzīvot realitātē. Ak jā, vēl Žils Verns arī līdzēja sapņot. Patika stāsti par ceļojumiem- daudzreiz pārlasīju grāmatu par Mikluho-Maklaja ekspedīciju uz Āfriku (vai Jaungvineju?) Tagad- tas pats Bulgakovs, Eko, Zīskinds. Patīk Šniclers, Hese. Atslodzei- Akuņins. Grāmatas, ko pārlasu vismaz reizi gadā- Moema "Teātris" un Mauliņa "Pēdas". Ā, vēl viena mīļa grāmata- Tvena "Konektikutas jeņķis karaļa Artura galmā". Un vēl daudz citu grāmatu, kuras grūti uzskaitīt.
* Džons Grišams "Firma". Labs krimiķis.
* No kādreiz lasītajām "Noauj savas kurpes". Autore Etele Voinicca, kas arī "Dunduru" sarakstījusi.
* Uzskatus druscīt lika mainīt šīs:
"Spītīgais skuķis" un "Spītīgā līgava". Pārejās šī cikla grāmatas nav lasītas.
Kā vieglas, bet fantastiski labas grāmatas gribētu ieteikt Lūsijas Modas Montgomerijas grāmatas par "Annu no zaļajiem jumtiem" un viņas trioloģiju par Emīliju.
* Uzsvērt gribu Liānu Miķelsoni- nevis "Pasaki Lukrēcijam", bet citu grāmatu - "Auni un ārsti”. Vēl pieminēšu Ivlinu Vo- nosaukumus grāmatām aizmirsu - par angļu humoru pēckara Amerikā, smalki...
* Te jau liela daļa nosaukta, pieminēšu tik tās, kas nav nosauktas:
A. Mērdokas "Zvans"
M. Atvudas "Oriksa un Kreiks" (pašreiz lasu - smaga, bet lieliska)
Kafkas "Process"
Sartra "Nelabums"
H. Bella "Ar klauna acīm" (mana vismīļākā)
M. Kaningema "Miesa un asinis" (fantastisks psiholoģisks darbs, bet nedaudz šķebināja ar savu tiešumu)
N. Aslāma "Zudušo mīlētāju gads" (priekš manis pārāk daudz aprakstu un sīku nianšu, bet nenoliegšu, ka skaists romāns)
E. Kostovas "Vēsturnieki" (šis gan vairāk garlaicīgiem vakariem - lai gan autores debija ir izdevusies, tomēr mana gaume prasa ko sirdi plosošāku un ticamāku)
Ē.M. Remarka "Rietumu frontē bez pārmaiņām"
I. Vo "Sauja pīšļu"
Golsvertija "Forsaitu teika"
Kolinsa "Sieviete baltā" un "Mēness akmens" (manuprāt, ļoti oriģināli sarakstīti darbi)
H. Falladas "Dzērājs" un "Mazo cilvēk, ko nu?" (otram darbam diemžēl neatceros precīzu nosaukumu)
Mana vieglā literatūra: A. Dimā kopotie raksti un Annas un Serža Golonu sērija par Anželiku; tos pārlasu regulāri, kad gribās ātrāk aizmigt vai pabaudīt citu laikmetu un kultūru.
Bērnības labākais atklājums: "Cilvēks-amfībija". Autoru diemžēl neatceros un pats darbs vairāk balstās uz fantastiku kā realitāti, tomēr ļoti skaudri atklātas cilvēciskas attiecības un to radītās sāpes un zaudējumi.
* Tā kā jautājums bija par grāmatām, kuras atstājušas dziļu emocionālu iespaidu un/vai mainījušas uzskatus, tad mans TOP 5 ir sekojošs:

Milans Kundera "Nepanesamais esības vieglums"
Hermanis Hese "Sidharta"
E.T.A. Hofmanis "Runča Mura dzīves uzskati" (paldies augstskolas obligātajai literatūrai, bez kuras es, iespējams, nebūtu iepazinusi šo grāmatu)
Gabriels Garsija Markess "Simts vientulības gadu"
Viktors Peļevins "Omon Ra".
Šobrīd lasu jau šeit pieminētās "Skārda bungas". Grāmata ļoti laba un skaistā valodā sarakstīta, bet lietaini depresīvam noskaņojumam tā kā par smagu..
Ja runa ir par grāmatām, kuras lasa tad, kad gribas ko labu un pazīstamu (t.s. - 1000x lasītās), tad tur topā ir:
"Krietnais kareivis Šveiks", "Meistars un Margarita", "Agrā rūsa", "Vienam daudz otram maz", kā arī bērnības laika grāmatas.
Orvela "Dzīvnieku ferma" un "1984".... šīs grāmatas var likt abās kategorijās - gan regulāri pārlasītajās, gan iespaidu atstājošajās.
* Savas mīļākās grāmatas nemanīju nevienā no sarakstiem:
E. Gilberts "Dzimtais akmens" - par jauniem arhitektiem un piņķerīgām mīlestībām un attiecībām un Zuzanna Kubelka "Kundze būs mājās vēlāk" - super!!! Šīs esmu pārlasījusi katru vismaz 10 reizes.
Vēl ļoti ir patikušas:
Aīda Niedra "Miera ielas cepurniece" - par interesantu dāmu pirms otrā pasaules kara, kas visu savu naudu bija gatava izdot par tērpiem, un dzīvoja ar saukli – “to kas man vēderā neviens neredz, bet to kas man mugurā, redz visi"
Marianne Fastvolda "Izmirstoša kā dronti"-  ar tādu mistikas pieskaņu, bet nu interesanta
* Pēdējo gadu atklājums man personīgi ir Haruki Murakami, (bet nevajag lasīt visas grāmatas pēc kārtas).
Lasīju angliski:
1. A Wild Sheep Chase (smieklīga!)
2. The Wind-Up Bird Chronicle (visdziļākais iespaids)
3. Norwegian Wood (nu tā, par daudz suicīdu)
4. Kafka on the Shore (ļoti laba)
Nr. 1 un 3 ir tulkotas arī latviski. Nupat latviski iznākusi arī viņa "Mīļotais sputņiks" - tā ka var iemēģināt, ja gribas ko savādāku.
* Acerējos. Man baigi, baigi patika Džumpas Lāhiri "Vārdabrālis". Atvainojos, ja autores vārds nav pareizi uzrakstīts, jo es lasīju angliski. Drīz būšot arī filma.
* Ja runa par grāmatām, kas tiešām tā riktīgi lika paskatīties uz pasauli citādi, es minētu (lasīšanas secībā): M.Ende "Momo" (mīļākā no daudzām mīļajām bērnības grāmatām), I.Ziedoņa "Epifānijas", M.Kundera "Nepanesamais esības vieglums", pāris O.Vācieša dzejoļi (apbrīnoju spēju pāris vārdos ielikt tik milzīgi daudz); varbūt arī D.Koplenda "X paaudze". Pamaz, bet cik tad var to skatījumu mainīt.
Tāda, no kuras ne atrauties lasot - prātā nāk S.Rušdi "Pusnakts bērni". Tā valodas tēlainība (paldies tulkotājai!), struktūra! Lasīju 3 reizes - 2x latviski, 1x angliski.
No latviešiem - pievienojos tiem, kas atzīst un ciena A.Belu. Esmu lasījusi visu, izņemot pāris jaunākās grāmatas un nez kāpēc "Cilvēki laivās".
* Svaigākais lasījums - Zuzannas Kubelkas "Kundze būs mājās vēlāk". Pašapziņas celšanai - pa pirmo!

Apkopoja saula