Cāļa atpūta

Beidzot ir laiciņš atkal pieķerties grāmatu lasīšanai, bet nevēlos ķerties klāt n-tajiem romāniem un bestselleriem. Gribas kaut ko vērtīgāku. Vai variet palīdzēt sastādīt sarakstu ar grāmatām, kas būtu jāizlasa katram sevi cienošam grāmatu mīlim. Tā teikt, grāmatu zelta izlase! Piem., Dostojevskis "Idiots", Dž. Orvels "Dzīvnieku ferma" utt. Arī no latviešu autoriem. Paldies!

· Aksels Munte „Stāsts par Senmikelu“. Mihails Bulgakovs „Meistars un Margarita“. Čārlzs Dikenss „Saltais nams“ un „Pikvika kluba piezīmes“.Viktora Igo darbi „Parīzes Dievmātes katedrāle“ ( to lasot es raudāju kā aizkauta) un „Cilvēks, kas smejas“. Džons Steinbeks „Austrumos no Ēdenes“. Jānis Jaunsudrabiņš – „Aija“ un „Zaļā grāmata“. Onorē de Balzaks „Šagrenāda“. Selmas Lāgerlefas „Gesta Berlings“.

·          Melvils, Hermanis - Mobijs Diks
Selindžers, Dž. D. - Uz kraujas rudzu laukā
Bahs, Ričards - Kaija vārdā Džonatans Livingstons
Čestertons, Gilberts Kīts - Stāsti par Tēvu Braunu
Lorencs, Deivids Herberts - Lēdijas Čaterlejas mīļākais
Morjē, Dafne - Rebeka un arī Grēkāzis
Kristi, Agata - Austrumu ekspresis
Franks, Leonhards - Matilde
Goldings, Viljams - Mušu valdnieks
Kamī, Albērs - Svešinieks / Mēris
O Henrijs - Gausīgie ierāvēji
Tolkīns, Džons Ronalds Rūels - Gredzena pavēlnieks I
Bletlijs, Viljams Pīters - Sātana izdzinējs
Kings, Stīvens - Zvēru kapiņi
Po, Edgars Alans - Nodevīgā sirds
Brontē, Šarlote - Džeina Eira
Bulgakovs, Mihails - Meistars un Margarita
Dikenss, Čārlzs - Pikvika kluba piezīmes un Lielās Cerības
Hašeks, Jaroslavs - Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā
Ilfs Iļja / Petrovs Jevgēņijs - Divpadsmit krēsli / Zelta teļš
Pjūzo, Mario - Krusttēvs
Remarks, Ērihs Marija - Triumfa arka un Trīs draugi
Vonnegūts, Kurts - Romāni (Lopkautuve, Rouzvoters, Čempionu brokastis)
Džeroms K. Džeroms - Trīs vīri laivā
Eko, Umberto - Rozes vārds
Skailis, Andrejs - Matrozis ar mērkaķi uz pleca un arī Lucifers un viņa svīta
Voinovičs, Vladimirs - Kareivja Čonkina dzīve un neparastie piedzīvojumi
Dimā, Aleksandrs (tēvs) - Trīs musketieri / Grāfs Monte Kristo
Pšimanovskis, Janušs - Četri tankisti un suns
Baums, Laimens Frenks - Brīnumainais burvis no Oza zemes
Darels, Džeralds - Mana ģimene un citi zvēri (u.c.)
Išiguro, Kadzuo - Dienas atlikusī daļa
Un visādi tādi kā Tomass Mains Rīds, Henriks Senkēvičs, Džeimss Fenimors Kūpers, Arturs Konans Doils, Roberts Lūiss Stīvensons, Žils Verns, bet tie jau vairāk jauneklīgiem puišiem.

· Ja ar krievu valodu ir uz tu, tad varu ieteikt vienu ļoti labu krievu saitu www.lib.ru . Tur var atrast daudz ko no daudz kā. Agrāk varēju stundām sēdēt un lasīt, līdz sēžamā vieta palika ļooooti nejūtīga .
Varu no sevis vēl ieteikt Hemingveju, viennozīmīgi. Labs, skarbs stils.

· Viena no nesenāk lasītajām - Rušdi "Zeme zem viņas kājām".
Mans topa augšgals varētu būt šāds:
I. Bergmanis - Laulības dzīves ainiņas, Intīmās grēksūdzes, Laterna magica (drusku ar autobiogrāfisku piesitienu)
M. Frišs - Homo Faber, Saukšu sevi par Gantenbeinu
Dž. D. Selindžers - Uz kraujas rudzu laukā, Frenija un Zūijs
A. Neiburga - Stum, stum
G. G. Markess - Simts vientulības gadu, Par mīlestību un citiem dēmoniem
G. Grass - Skārda bungas
H. Vasmu - Dina (turpmākās jau vairs ni, ni)
A. Kamī - Svešinieks, Dumpīgais cilvēks
Ē. M. Remarks - Trīs draugi (arī žetons Valmieras drāmas teātrim. Ne izrādē tā nebiju brēkusi)
Vēl Onorē da Balzaks - Meitene ar zeltainajām acīm.

· Tā tiešām nebūs klasika, vienkārši mīļi -"Ragana un lietus"- Jurga Ivanauskaite, Daniils Harms, Viktors Peļevins (krieviski, tb oriģinālā), uh, aizraujos...

· Edgars Alans Po - stāstu krājums „Nodevīgā Sirds”, Horhe Luiss Borhess “Alefs”, Rejs Bredberijs  „Pieneņu Vīns”.

· Anna Brigadere "Dievs. Daba. Darbs."
Anna Raisa "Vampīru hronikas"
Brems Stokers "Drakula"
Margareta Mičela "Vējiem līdzi"
Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā"
Viktors Igo "Nožēlojamie"

· Ivlins Vo ir ļoti labs. No Vonnegūta man vislabāk patīk „Māte nakts”. Ja ķeras tā kārtīgi pie Mihaila Bulgakova, ļoti labs darbs ir arī „Jauna ārsta piezīmes”. No Destojevska rekomendēju izlasīt arī „Nabaga ļaudis”. Tolstoja „Karš un miers” arī man patīk.

· Nu, ja jau "Džeina Eira" jālasa, tad arī "Lepnums un aizspriedumi" - Džeina Ostina.

· Mani jaunības dienu favorīti Knuts Hamsuns, Mišels Monteņs, kā arī Oskars Vailds (Iz bezdibeņa). Jā, no vietējiem darboņiem mani nesen patīkami pārsteidza I. Ābele

· Teiksim tā - dzirdot (redzot, lasot, skatoties, etc.) frančus, es neģībstu. Krievus lielākoties arī ne. Skandināvus arī ne, lai gan „Smillas jaunkundzes sniega izjūtu aizmirsu”!!!

· Vai. Te jau tik vesels Šindlera saraksts!
Ko tad vēl? Vai „Krietno kareivi Šveiku” ar pričendāļiem kāds minēja? Tas gan tā, na ļubitelja.
Harpera Lī "Kas nogalināja lakstīgalu";
Ilfs& Petrovs, "Divpadsmit krēsli";
Markesa "Simts vientulības gadi" laikam jau bija.
Eko, "Rozes vārds".
Varat iemest man ar virtuālu tomātu, pie izlasāmajiem būtu jāpieskaita Bredberijs un Lems. Abi šie kungi to ir pelnījuši.
Ar pavisam īstenajiem klasiķiem man ir tā, ka to, ko neiru izlasījusi meita būdama, kad lasīju visu, kas nekust, (izlasīju Hemingveja kopotos rakstus un pieejamo Stendālu, pēc kam apjēdzu , ka šo kungu piedāvātais (soc)reālisms man ne pārāk...), to tagad jau pavisam noteikti nelasīšu. Es, piemēram, nespēju nedz „Nelabumu”, nedz „Stikla pērlīšu spēli”.
Kā nu tur bija? Klasika ir kas tāds, ko neviens negrib lasīt, bet visi gribētu būt jau izlasījuši.
Vai var būt, ka ar dažām grāmatām ir kā ar špricēm - labi, ka jau aiz muguras.

· Papildinot ieteicamās literatūras sarakstu gribu pieminēt arī „Vēja suņa” klasikas sēriju . Tajā ir iznākušas visnotaļ interesantas lietas, bet man gribētos ieteikt no tām noteikti izlasīt trīs grāmatas:
Džuljena Bārnsa "Pasaules vēsture desmit ar pusi nedēļās" - vienkārši izcila grāmata;
Duglasa Adamsa "Galaktikas ceļvedi stopētājiem";
Džozefa Helera "Āķi 22" - šī grāmata mani pārsteidza, jo pilnīgi negaidīti pārsita pušu gan Šveiku, gan Čonkinu, bet man līdz šim likās, ka neko labāku par abām minētajām par karu uzrakstīt neviens nespēs. Neiedomājami absurda, smieklīga un traģiska vienlaicīgi.
Jautājums par to, kas ir klasika diez vai šajā diskusijā tiks atrisināts. Bet es sarakstā bez jau minētajām iekļautu vēl dažas (kaut gan daļa no šiem rakstniekiem vēl ir dzīvi):
Faulza "Burvis";
Heses "Stepes vilks";
Ērvinga "Garpa pasaule";
Romēna Garī "Solījums rītausmā", "Liriskie klauni", "Gaisa pūķi";
Rušdi "Klauns Šalimārs";
Atvudas "Oriksa un Kreiks";
Kaningema "Māja pasaules malā";
Vulfas "Deloveja kundze";
Mērdokas "Jūra, jūra";
Orvela "1984".

· Bergmanis - Laulības dzīves ainiņas, Intīmās grēksūdzes, Laterna magica (drusku ar autobiogrāfisku piesitienu)
Šīs visas ir ļoti labas, es vēl te pieskaitītu arī Labo gribu. Un tā kā Bergmanis diemžēl ir paspējis šovasar nomirt - laikam tak viņš ir tapis par pilntiesīgu klasiķi.

· Ja par klasiku - Cāļa klasiskajai auditorijai noteikti iesaku pārlasīt S. Unnsetes "Kristīni Lavransa meitu", ja tā pēdējo reizi vidusskolā lasīta.
Bet Cāļa ceļotājiem - Zelmas Lāgerlēvas "Nilsa Holgersona brīnīšķīgo ceļojumu". Āķis uz Zviedriju lūpā gan!
Oi, un par Ingmaru Bergmani arī pilnīgi pievienojos! „Laterna Magica” gan man vēl ir neatklāts lauciņš (labi, ka atgādinājāt, būs jāparok Amazonē), bet „Grēksūdzes”, „Labā griba” un „Laulības dzīves ainas” - ļoti, ļoti dvēseli kustinošas!

· Trigve Gulbransens "Un mūža meži šalc" vēl no ziemeļniekiem. Un vēl man patīk Puškins.
Starp citu, es mēģināju atcerēties ko no lietuviešiem un igauņiem, un neko vairāk par "Mazo raganiņu", "Meža gulbjiem" un Lutza "Pavasaris" nezinu... Nu labi, pēdējā laika zvaigznīte "Sievietes un mīļākie"... Baltais plankums...

· No klasikas - Ārzemju - Viens no mīļākajiem ir Balzaks, tad vēl Markess, tas pats Hemingvejs, Verns, Igo, protams, Darels. Brīnos, ka neviens Konanu - Doilu nav minējis, vai Agatu Kristi. Nu tie visi tādi, ko padsmitnieces vecumā izrāvu cauri. Kad sāku studijas un piedzima mazais, tad vairs nav daudz laika grāmatām, taču atklāju Vonnegūtu, vēl šis tas no Koelju, kas ir aizskāris personīgi (īsti klasika tomēr nav, vēl jānopelna statuss). 100%, ka kaut ko esmu vēl aizmirsusi

· No vietējiem - man tiešām patika "Zaļā zeme"

· Vai "Trīs vīrus laivā, nemaz nerunājot par suni" jau kāds pieminēja?
Un metiet man ne tikai ar tomātu, bet arī ar apelsīnu - tā IR klasika.

· Bellas Kaufmanes "Augšup pa lejupejošām kāpnēm"
Un Airisas Mērdokas darbi pārsvarā visi ir dikti labi.
Selindžeru kāds jau minēja?

· Un kur "Mērnieku laiki" palikuši un arī nemirstīgais Oskars no "Zvejnieka dēla"?

· Ja no latviešiem, tad Belševicas "Billi" ar varētu iekļaut sarakstā. Un no Ezeras kaut ko ar. Un klasika ir arī Blaumaņa un Ezeriņa noveles.

· Anna Kareņina te netika pieminēta?
Dž. Londona "Baltais ilknis" , forša grāmata arī "Mazās mājas lielā saimniece", tikai Latvijā laikam nav populāra.

· Iepriekšējos sarakstos neredzēju Nabokova "Lolitu".

· Eko "Fuko svārsts" - mans favorīts
Staņislavs Lems – „Solaris”
Edvards Virza – „Straumēni”
Na ļubiķeļa – „Visi prezidenta vīri” (Bernšteins un Vudvords)

· Tūve Jansone, troļļu grāmatas kā īss ievads filosofiskā domāšanā + "Vasaras grāmata" kā rokasgrāmata vecmāmuļām un visiem cilvēkiem, kam patīk jūra.
Selma Lāgerlēfa un sāga par Gestu Berlingu, trako mācītāju
Kurts Vonnegūts, jebkurš darbs šamam Klasika. Es laikam sāktu ar "Lopkautuvi Nr. 5".

· Anšlavs Eglītis "Līgavu mednieki" "Pansija pilī".

· No Atvudas "The Handmaid's Tale".

· Deividu Lodžu (David Lodge) varu pievienot. Piemēram "Trakā pasaule". Tiem, kas lasa oriģinālā, arī "Paradise News".

· Varu ieteikt Sartra „Nelabumu” un „Garī solījumu rītausmā” (un visas pārējās viņa grāmatas).

· Ak, klasika... un kur tad Rainis un Jevgeņijs Oņegins?! Galīgi aizmirsuši...

· No savas puses gribu ieteikt Aleksandra Dimā (dēla) "Kamēliju dāma"

· No iepriekš neminētiem
"Cilvēka bērns Dite" (autoru gan nepateikšu),
Kivi, Aleksis "Septiņi brāļi" (abus esmu pārlasījusi un pārlasījusi).
Nepamanīju, vai tika minētas Tagores noveles un Stendāla noveles. Savā laikā uz tām "reāli pavilkos", bet šobrīd kaut kā galīgi nevelk pārlasīt. Klasika gan tā kā būtu.

· Ja vidusskolas obligātajā literatūrā nav apgūts - tad šie ar būtu jālasa, manuprāt:
Bokačo " Dekamerons", Dantes " Dievišķā komēdija" , Balzaks " Gorio tēvs" , Vailda "Doriana Greja ģīmetne" .

· "Cilvēka bērns Dite" (autoru gan nepateikšu),
Martins Nekse Andersens.

· Vizmas Belševicas "Bille" jāliek pašā saraksta augšgalā. Tāpat Regīnas Ezeras sacerējumi.
Kanta "Tīrā prāta kritika" ir Speciālā Literatūra (to vajadzētu uztvert kā mācību grāmatu, gluži kā molekulārbioloģijas žurnālu vai kvantu fizikas rokasgrāmatu). Ja grāmata ir pieejama latviski, tas uzreiz nenozīmē, ka to vajadzētu lasīt nespeciālistam. Kā zināms, arī Kanta laikabiedri – filozofi - viņa sacerējumus aptvēra ar grūtībām, un Kants uzrakstīja paskaidrojumu - "Prolegomenus". Lasāms būtu, piemēram, Monteskjē. Ļoti daudzās cāļa tēmās viņu varētu citēt blāķiem vien, blāķiem vien.

· Tā vien prasās sastādīt arī latviešu klasiķu sarakstu, bet vai tēmas autorei tas interesēs?
Manuprāt, Belševicu, Ezeru, Eglīti, u.c. nevar salīdzināt ar krievu, zviedru un vācu klasiķiem. Ne labā, ne sliktā nozīmē.

· Manās acīs Belševica braši iekabina Sartra "Nelabumam" un Bredberijam jau nu noteikti.
Zīskinda "Parfīms" - auksti un nāvīgi skaisti sarakstīta grāmata.
Hermanis Hese "Stikla pērlīšu spēle". Autora agrīnie darbi „Demians”, „Sidharta” u.c. - tāds sava laika Koelju manā uztverē, un tos droši var nelasīt (vai lasīt, ja velk uz plakātiski vienkārši uzrakstītām pārdomām un dzīves ceļa meklējumiem).

· Vai Milanu Kunderu kāds te pieminēja?
Katrā ziņā ir vērts izlasīt "Nepanesamo esības vieglumu", "Nemirstību" vai "Atvadu valsi".