Cāļa atpūta

Kura ir tāda, kas jums patiesi likusi šausmināties? Man, teiksim, patīk Stīvena Kinga gan grāmatas, gan pēc tām uzņemtās filmas ( taču ne visas). Īstenībā, kad biju stāvoklī, skatījos visai bieži, kaut sapratu, ka īsti labi nav, bet laikam tas, kas īsti labi nav...interesē visvairāk. Bērņuks, par laimi, itin labdabīgs padevies.

*Man no šausmenēm vislabāk patika klasiska; "Svešie" 1. un 2. daļa. Sigurnija Vīvere bija nepārspējama

*No šausmu stila grāmatām iesaku Kuncu. Īsts drebuļu meistars. Latviski esmu lasījusi "Ziemas mēness" un vēl vienu, kurai nevaru atcerēties nosaukumu

*Es neciešu šausmenes. Man vienkārši nervi netur. "Citus", filmu, kas man visnotaļ patika, es skatījos aiz avīzes, ar vienu aci. Patika "Septiņi", lai gan tā nav īsta šausmene. Bet grāmatas, jā, Kingu es lasīju. Tas tomēr ir citādi, es nez.. No Kunca es kaut ko lasīju latviski... likās OK, bet toreiz es jau biju atmetis Kingu un kaut kā likās noiets etaps... Kingam man patīk "normālās" filmas - Green Mile, Shawshank Redemption (stāsts arī patika... šķiet, viens no retajiem gadījumiem, kad ij literatūra, ij kino ir teicami). Incanti, vai ir fantasy ar horror? Dark Tower zinu...

*No filmām... “Septiņi” - kad tur bija tā aina par prostitūtu un klientu, kurš tikai piespiests TO paveikt ar to ierīci... ojomajo, mīlīši... un beigas, protams...

*No Kinga... dīvaini, visbailīgākie ir stāsti...The Raft, par plostu un to melno ūdeni, kas iesūca uz plosta palikušos... Survivor Type, par ķirurgu, kas palika uz vientuļas salas ar heroīnu un sāka aiz izsalkuma griezt un ēst pats sevi... vēl tur visādi...

* Oooooo!!!Super tēma! No pēdējām, kas tiešām lika šausmināties: Zāģis. Zāģis 2 netur ne līdzi. Tad arī The Grudge, Madhouse. Par Stīvenu Kingu es nešausminos, es izbaudu ar drīzāk interesi, nekā bailēm. Arī filmas par vampīriem es izbaudu, dažbrīd turot blakus mutautiņu un slepeni notraucot kādu nodevīgu asaru.

* Man patika Aplis, Aplis 2 gan vairs tik saistošs nelikās. Sen, sen atpakaļ patika Citi, bet, ja godīgi, pat neatceros, par ko tajā filmā bija. Patika Ceļa gals. Arī šitai 2.daļa vairs nepatika. Vispār - filmām nevajadzētu būt vairākām daļām, pēc manas saprašanas, jo tāda uzsildīta zupa vien tik sanāk... Nu, īsāk sakot, patīk tās šausmenes, kuras spēlē uz psiholoģiju, nevis tās, kur tikai asinis šķīst pa labi un pa kreisi. Diemžēl maz sanāk skatīties šausmenes (tāpēc pašas labākās noteikti nemaz neesmu redzējusi) - citiem ģimenē nepatīk.

* Sen gribēju kādam to pajautāt, nu radās izdevība savu naivo jautājumu iemest te - KAS jums šausmenēs patīk? KĀPĒC jūs tās skatāties? Es tiešām to nesaprotu, jo man vienkārši bail. Gan no asiņu jūrām, gan psiholoģiskām šausmām, gan vampīriem. Laikam galvenā problēma tā, ka es nespēju filmu skatīties tikai kā filmu (ja spēju, tad tas nozīmē tikai to, ka garlaicīga tā filma un mani neaizrauj), vienmēr sanāk kaut kā iejusties par daudz, un tad man liekas, kā es nez tai situācijā justos - ja vampīru ieraudzītu, vai ja kāds mošķis pretī nāktu, vai ja kaut kas neredzams mani apdraudētu. Brr...

* Es tās īstās šausmenes nespēju skatīties - man pēc tam murgi rādās. Reiz noskatījos piedzīvojumu gabalu ar mistikas elementiem - "Čūsku ielejas lāsts", kur nozīmīgos brīžos no visurienes līda ārā čūskas. es tak pat dabūju pāriet uz citu istabu - jo nespēju savējā gulēt, visu laiku likās, ka čūskas no ventilācijas ārā līdīs...

*Man patika "Omen". Nu nevis patika, bet tā bija laba filma, iespaidīga. Tas, ka rāda nevis šausmas, bet brīdi pirms. Un pēc. Vēl bija kaut kāda maz budžeta filmiņa par sātanu, kurš tusē pa avarējušu kosmosa kuģi, to izglābj cits kuģis un tad nu nelabais vienu pēc otra visus novāca. Viņam tik biku nepaveicās ar galveno sieviešu kārtas varoni, jo jamā izrādījās robots. Rezultātā kuģis tika apzināti nosēdināts nevis uz Mēness, kā nelabajam nez kāpēc gribējās, bet iegāzās jūrā. Bermudu jūrā.

*Bet "Svešo" visas četras daļas tak ir komēdija! Kā tādu mēs to arī ik pa brīdim paskatāmies. "Tas ir monstrs!"- "A kas tu esi? "- "Es esmu monstra māte..."

* Citi ( ja jūs domājat “The Others” ar Kidmenu) nav šausmene. Tā ir filma ar Odziņu. Tā man dikti patika.

*Lost Highway arī nav šausmene. Par drakulu arī nav īsti šausmene. Vienvārdsakot tīrā šausmu filmu žanra filmas neskatos. Ja interesanta filma, bet ir kādi šausmiņu elementi - skatos.

* Viennozīmīgi - "Blēras raganas" 1.filma - man bija bail gaišā dienas laikā atrasties vienai pašai savā istabā. Reāli laba.2.daļa arī interesanta, bet ne tik laba kā 1. Tad vēl - Aplis, Aplis2, "Citi" "Spoks" "āģis" "Dzelmē" "Paslēpes"

*Tad vēl bija tāda filma, kur džeks klausījās caur radio viļņiem savu mirušo sievu brrrrr...laba. Es nezinu, kas mani saista šausmenēs, vienkārši interesanti sižeti, bieži vien neprognozējami, piemēram, komēdijas tik pat kā neskatos, nepatīk un viss.

*Man nepatīk fantastikas šausmes, tādas kur vampīri, vilkači u.c. Jo reālāka , jo labāk.

* Man absolūtā topā ir "Omen" visas sērijas. Lieliska tā ir tieši ar to, ka tur praktiski nav puvekļu, vēmekļu, monstru un visādu tādu lietu, bet ir sīkām niansītēm un lielisku mūziku panākta baisa noskaņa.

* Omen bija labi... visas trīs daļas tulkoju televīzijai savulaik Pirmā daļa bija galvastiesu pārāka, gan.

* Visriebīgākā šausmene ir Disneja "Bembijs", šausmas, kas maskētas zem lakoti karamelizētas komercijas čaulas, dabas ainu pornogrāfiska transformācija čakarējot bērna izpratnes struktūras... labi, jau labi, visvairāk šobrīd konkrēti biedē resnīša Alfrēda "Putni" salikumā ar jaunākajām ziņām. Bet šausmenes ar var dažādi interpretēt, vienam arī "Tumsas pilsēta" būs šausmene, cits tikai pie "černuhas" ala “Zāģis” spēj aizmigt. Man patīk tā jaukā post-art-eklektiskā stilistika, kas piemīt "Haunted house", jo zinu, ka oriģinālā 50.gadu filma bija vēl stilīgāka un bez animētiem bērneļspociņiem, kas neglābjami visu sabojāja, padarot par Kaspers-Labais-Tas-Pats-ne.2 variāciju. Baisas nojautas tālumā pārņem vērojot Manderlijas rožu alejas un krācošo jūru "Rebekā". Vīvere kā ļaunā Sniegbaltītes pamāte bija apburoša (daļu efekta nodrošināja nespēja atbrīvoties no sajūtas, ka tūlīt spogulī izlīdīs arī Svešie).

*Cik cilvēku, tik viedokļu. Nu kā var būt bail skatīties uz vampīriem? Banāli līdz riebumam. Bet, piem., tās "psiho" šausmenes ir help, neviens "Svešais" klāt nestāv. Aplis, kā viens tā otrs atstāja uz mani pamatīgu iespaidu.

*Starp citu, kurš ir redzējis "Atslēgu"? Samērā jauna filma. Es līdz galam nenoskatījos, kaut gribējās!

* Kolēģis, kas bija spiests to Hosteli tulkot, ārdījās ne pa jokam, gabals laikam skaitās "bez aknām" vārda tiešā nozīmē, un arīdzan bez vairuma visu citu orgānu, ciktāl runa ir par varoņiem... Nezinu, šādas filmas (un arī daļa bezgaumīgāko vampīr filmu, kā, piemēram, Asmens-2) izraisa nevis šausmas, bet fizioloģisku pretīgumu. Šausmas ir smalki aprēķināts efekts, kad nekas nav redzams, bet tava iztēle zīmē baismas ainas - ja pa visu ekrānu šķīst asinis un citi ķermeņa šķidrumi, plakšķ nogrieztās rokas un izrautās acis, kādas tur šausmas, tur maisiņu jāmeklē.

*Man no šausmu filmām topā ir visvisādas gariņu padarīšanas, nu tipa "Zīme". Tur ir ko pašermuļoties...

*Ja godīgi- visbaisāk no redzētā man likās ''Nāves sejas'', jo tas ir pa īstam. To skatoties gan ik pa brīdim neskatījos ekrānā.

* Ko Jūs te ar tām importa ; ) Vislabākā šausmene ir tāda veca krievu melnbaltā "Vijs" laikam saucās, kur nabaga zaldātiņam bija mirusī brūte jāiet sargāt, lai tā no zārka neizlien. Tad nāca visādi mošķi. Uh ... .

Apkopoja – Saula