Cāļa atpūta

Zem pūra neturēti portāla apmeklētāju sacerētie dzejoļi.

Kritiķi, lai jums labs prāts!

* * *
pasaules nav nemaz
tu esi Ādams es – Ieva
ir tikai Ēdenes dārzs
vēlreiz dāvāts no Dieva

mēs staigājam roku rokā
bez iekāres un bez kauna
es vairs negribu zināt
kā atšķiras labais no ļauna

tu vairs negribi spēlēt
to ko dēvē par dzīvi
te mēs paliksim tikko radīti
bez grēka vieni un brīvi

pasaules nebūs nekad
tu esi Ādams es – Ieva
nav mums nekā ko slēpt
no gaidošā skumīgā Dieva

* * *
mēs ierakstāmies viens otrā
kā malka ugunī
liesma pagalē cietā

vārdi nenodzēsīs neko
tos kā kucēnus
mācīsim aiziet vietā

pamazām izkvēlos ogles
pūstas un sabikstītas
ar vēja kruķi

negruzdēs zemdegas aizaugs
viens otram pamāsim
ar smilkstošu ugunspuķi

* * *
es esmu tikai tavs eņģelis
mans bezspārnu brāl
lētās aviolīnijas
nespēju piedāvāt

esmu tikai vinda
mans slāpstošais brāl
ūdens ir tālu lejā
un pretī nepanāk

esmu tikai lūgšana
neticīgais brāl
ar pinkodu patiesība
nelaiž sev klāt

* * *
kāds rēgs no dzīves nedzīvotas
šai tukšā rudens ligzdā iemājo
es negribu, bet atkal dotas
man svaigas atmiņas kam jākaro

kam jākaro ar ēnas ēnu
kam atbalss atbalsi ir jāpārkliedz
un manu roku bēgošu un lēnu
ir tavam plecam turēt jāaizliedz

gurst acis asaras vēl karo
šai kaujā, kuru nevar paturēt
uz ligzdas malas rudens vēju baro
ar atmiņām ko nespēj izperēt

***
Sirds

Nenesīšu klēpjiem ziedu 
Uzdāvināšu tik mazliet smaida
Mazu gabaliņu no lielā laimes pīrāga
Un piparkūku sirdi
Tajā var iekosties
To var sadrupināt
Aizmirst atvilktnē uz gadu
Tā neraud un neasiņo
Tikai sakalst
Ne tā kā mana